Jauno psiholoģiju centrs

Metaforas. Autors – Viktors. NLP Praktiķis 2015./2016.m.g.

Metaforas

Ir pienācis rīts. Jūtu, kā pirmie saules gaismas stari manām vēl aizvērtajām acīm aizgaiņā tumsu, tumšos plankumus izdzenā pa stūriem un atkal pārņem manu pasauli gaisma. Es atveru acis, pārmetu skatienu pār istabu, kur viss ir kā vienmēr: tā pati stikla griestu lampa, tas pats vecais pelēkais televizors uz tā paša ķiršu koka imitācijas skapīša. Es pieceļos no gultas, ieslidinu kājas siltajās čībās un dodos uz virtuvi brokastīs. Jau zinu, ko ēdīšu un kā tas garšos. Viss tik mierīgi un zināmi. Un jūtos tik patīkami un silti aiz drošajām sienām, kad zinu, ka ārā joņo auksts vējš ar sniega puteni. Dodoties uz virtuvi, vienmēr man ir jāpaiet garām vienām vecām, apsūbējušām vecu koka dēļu durvīm, kurām piekārta priekšā liela un veca atslēga. Šīs durvis nekad neesmu vēris vaļā. Katru reizi nodomāju – kas slēpjas aiz tām? Tas ir noteikti kaut kas svešs un nezināms, un dodos tālāk uz virtuvi.

Pēc gardajām, ierastajām brokastīm dodos atpakaļ uz istabu, lai skatītos televizoru un atkal jau dodos garām šīm durvīm. Mana ziņķāre neliek mani mierā, un es apstājos. Es stāvu un raugos tajās. Turpinu pie sevis domāt – kas gan slēpjas aiz tām? Tur noteikti kāds dzīvo, tur ir kāds kambaris, kur ir cilvēku kauli vairs palikuši vēl no viduslaikiem, tur ir kāds melns briesmonis, kas tā vien gaida, kad attaisīšu durvis, lai mani satvertu un uz mūžiem aizvilktu tumsā, nebūtībā aiz šīm durvīm. Es vēlos šīs durvis turpināt turēt ciet un vēlos arī redzēt, kas ir aiz tām.

Es paņemu cirvi un stāvu pie lielās, aprūsējušās atslēgas. Ir nedrošība, ir bailes un tad – tad es cērtu, atslēga nokrīt un durvis paveras vaļā. No veco, tumšo durvju spraugas istabā ieskrien jauni saules stari. Durvis atveru pavisam vaļā un saprotu, ka tās ir durvis uz ārpasauli, kur rīta saules stari sniega balto segu iekrāso zelta un sudraba pūderī un izdaiļo ar maziem mirdzošiem briljantiņiem. Es redzu baltu pasauli, kur priekšā ir liels līdzenums, kura galā ir lieli, skaisti un vareni sniega apsniguši kalni. Tie tā vien sauc mani, lai kāpju tajos, lai tos iekaroju, lai iepazīstu tos tuvāk. Tas ir tas, ko esmu vēlējies vienmēr – kāpt! Apģērbjos, metu pilnu pārgājienu somu pār pleciem un dodos pie dabas, kā allaž esmu vēlējies.

  • Durvis: Tās var būt gan koka, gan plastmasas, gan metāla, gan cita materiāla. Parasti tās ir ieeja kādā mājā vai telpā. Un durvis arī var būt kā eja nākotnē, kā nākamais solis, kas jāsper, lai dotos tālāk – tikai jāatver durvis. Dzīvē bieži vien mēs nonākam kādas izvēles priekšā un tiecamies domāt – ko darīt? Vai vērt tās durvis vaļā pretīm kautkam jaunam, pretīm iespējai, pretīm nezināmajam? Citreiz tas ir sākums jaunam dzīves pavērsienam, jaunai izvēlei, sajūtai, kas liek iziet no savas komforta zonas, kas liek riskēt un iepazīt ko jaunu. Durvis ir iespēja. Tā ir iespēja spert soli pretī kaut kam jaunam, bet, kamēr tās neatvērsim, to neuzzināsim.

Ir ziema. Ir vēls darbadienas vakars, un melnā tumsa tā vien laužas iekšā istabā caur logu rūtīm. Tā cenšas apslāpēt griestu lampu, kas tā vien izskatās kā pēdējā gaisma visumā. Es ielienu gultā, palienu zem segas, lieku galvu uz spilvena un izslēdzu gaismu. Ir nakts un istabu ir pārņēmusi tumsa. Jūtu, kā iemiegu – esmu aizmidzis.

Acis vēl ir ciet, bet jau jūtu, kā kļūst gaišāks. Jūtu, kā gaisma manām aizvērtajām acīm aizgāņā pēdējās tumsas paliekas un ir tik gaišs, ka veru acis vaļā. Veros istabā un domāju, cik ir pulkstens? Šķiet, ka jāzvana drīz modinātājam. Kamēr modinātājs kluss, arī es īpaši necenšos kāpt no gultas. Vēroju istabu – tā ir tik gaiša, tik apspīdēta, ka sajūta, it kā aiz loga būtu jau diena. Pametu skatienu griestos. Tur gaisma ieslēgta. Nodomāju, ka būšu aizmirsis vakarā to izslēgt. Nākas vien celties no gultas. Aizeju līdz slēdzim, izslēdzu gaismu, un pēkšņi viss tumšs. Tumšs, kā vistumšākajā naktī, kad neredz neko vairāk kā tumsu, melnu kā piķi. No šoka atkal ieslēdzu gaismu. Ir atkal gaišs. Kas te tikko notika?

  • Šis bija stāsts no manas dzīves.

Pūces mazulis, kas reiz bija tik mazs un neveikls, nu jau ir paaudzies. Viņš sēž vēl ligzdā un skatās domīgi savas mātes lielajās acīs, kas tā vien gaida sava bērna pirmo lielo soli ārpus ligzdas. Putnēns saprot, ka ir jārāpjas laukā no ligzdas, kas ir tik augstu koka zarā, zem kā apakšā nekā nav, kā tik bezdibenis, kura galu var knapi saredzēt. Pūcēns vēl nekad nav lidojis, šis ir viņa pirmais solis. Viņš to liek pār ligzdu, viņš krīt. Viņš izmisīgi cenšas vicināt spārnus, kā vien var, bet turpina strauji tuvoties zemei, kas vairs nešķiet kā bezdibenis. Zemes plātne it kā tuvotos ar gaismas ātrumu, kas tā vien skrien pretī, lai aprītu mazo. Bet tad – tad spārni ir izplesti un ir noķerta gaisa plūsma. Pūcēns aizplanē pa gaisa tuneļiem. Tas uzlido virs kokiem un palido garām zarā sēdošajai mammai, kas lepni skatās uz savu mazo atvasīti.

  • Dzīve rit, laiks tek uz priekšu, un mums jāiet tam līdzi, sasniedzot savus mērķus.

Ir silta, saulaina diena. Maigs dienvidu vējiņš dod patīkamu vēsumu. Pilsētas lielajā parkā ir izgājuši daudz cilvēki, kas bauda šo laiku. Iet pretī divas cilvēku ģimenes, kas pazīst viena otru. Vienā ģimenē ir gādīgs tēvs, mīloša māte un četri veselīgi bērni. Šī ģimene dzīvo īrētā mazā divistabu dzīvoklītī tuvāk pilsētas nomalei. Otrā ģimenē ir ļoti bagāts piecdesmit piecgadīgs vīrs ar jaunu divdesmit divgadīgu sievu. Šīs ģimenes sasveicinās un paiet viena otrai garām.

Pirmais vīrs apjūsmo otra vīra jauno sievu ar tvirto augumu. Pirmā sieva apjūsmo otrās sievas bagāto vīru. Otrā sieva apjūsmo pirmās sievas gados jauno un izskatīgo vīru un otrais vīrs apjūsmo gādīgo bērnu māti.

Ir divas līdzīgas ģimenes, bet tomēr pilnīgi atšķirīgas. Abas ģimenes ir stabilas un laimīgas, kaut katrā ģimenē kāds par kaut ko ilgojas, kaut ko gaida un kaut ko vēlas.

  • Cilvēks pats par sevi ir viena interesanta būtne, kam vienmēr būs, ko pateikt un, kas vienmēr atradīs iemeslu, kāpēc kaut kas nav labi. Cilvēkam būs pārāk auksti ziemā un pārāk karsti vasarā. Pārāk tumšs būs naktī un pārāk spilgta gaisma būs saulainā dienā. Bet, iespējams, tas nemaz arī nav tik slikti, jo, ja cilvēks redz kaut ko, kas viņam pietrūkst, viņa prāts uz to noreaģē, un cilvēks meklē tam risinājumu. Tādā veidā savu dzīvi var padarīt tuvāku savam sapnim un būt laimīgāks.

Tik tālu no mājām un tomēr tik labas sajūtas, jo ir taču atvaļinājums, un šis ir tavs ceļojums. Tu stāvi ielas malā un piebrauc klāt taksis. Iekāp tajā iekšā un traucies uz priekšu pa grumbuļaino ceļu, kas klāts vienās bedrēs. Jūti katru bedri, kas visas kopā mašīnu krata un mētā, un skaties uz priekšu, redzot garu, garu grubuļainu ceļu, kas klāts smiltīm un akmeņu lauskām. Tad atceries, ka ir jāpiesiksnējas un, to izdarījis, paskaties pa logu un atskārt, ka nu jau lido. Šai mašīnai ir spārni, un tu esi augstu virs zemes, virs mākoņiem, virs putniem, virs planētas, jau kosmosā. Tu nevari noticēt tam, ko redzi, un pajautā taksistam, kad būs nākamā pietura. Taksists pagriežas un viņam zaļa seja – tas viss tik skaidrs tagad ir palicis, jo taksists ir Fantomass no filmas Fantomass. Un tik spilgta saules gaisma iespīd pa logu, ka tu atver acis. Ir pienācis rīts, tas bija tikai sapnis. Tu esi mājās, savā gultā, kas stabili ar četrām kājām stāv uz lakotās dēļu grīdas.

  • Arī sapnī ir iespējams saredzēt izmaiņu metaforas.
Augusts 11, 2016

Twitter

Monday, Septembris 26th, 2016 at 8:10am
Radošuma aktivizācija ar eļļas krāsām! Semināra tematika – RUDENS. Nodarbība svētdien, 2.oktobrī no pl.10:00-17:00. https://t.co/PbtkJHb3H0
Monday, Septembris 26th, 2016 at 8:08am
Roka – cilvēka vizītkarte – Hiroloģijas pamati! Seminārs sestdien, 8. oktobrī pl. 10:00-16:00. https://t.co/1rdwZKNxLy
Monday, Septembris 26th, 2016 at 8:05am
Sveiciens visiem! Mēness dienu kalendārs veiksmīgai, radošai un pozitīvai nedēļai (26.09.-02.10.).… https://t.co/LE1jbNcqxX
Tuesday, Septembris 20th, 2016 at 9:14am
Mākslinieks vienas dienas laikā! Seminārs svētdienā 25. septembrī no pl. 10:00-17:00. https://t.co/Ba8ygtzfxl
Tuesday, Septembris 20th, 2016 at 9:13am
Bezmaksas ievadlekcija kursam „Pitagora Numeroloģija” pirmdien, 26. septembrī no pl.18:00-19:30. https://t.co/OCleBF88BQ

Instagram

Marts 7, 2016
  • 23
  • 0
Februāris 15, 2016
  • 14
  • 0
Februāris 9, 2016
  • 17
  • 0
Februāris 9, 2016
  • 11
  • 0
Februāris 4, 2016
  • 14
  • 1
Februāris 2, 2016
  • 13
  • 0
© 2015-2016 Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādātājs gudramajaslapa.lv