Setup Menus in Admin Panel

“Dzīve bez rāmjiem un šabloniem”. Baibas Stūrītes intervija žurnālam “Taka”, 11/2016

“Dzīve bez rāmjiem un šabloniem”

Ezoteriķe, Vēdiskā astroloģe un dažādu garīgo prakšu pārzinātāja un praktizētāja BAIBA STŪRĪTE dzīvo nemitīgā attīstības procesā. Tāpat kā „Rīga nekad nebūs gatava”, arī Baiba pavisam apzināti izvēlas aktīvu sevis pilnveidošanu, ar virzienu – tikai uz augšu. Taču sākums nepavisam nebija viegls. Jau bērnībā, piedzīvojot ilgstošas ciešanas, nācās meklēt atbildes uz visai eksistenciāliem jautājumiem. Depresija, vilšanās, neskaitāmi kritieni un kļūdas – jā, tieši grūtības aizveda Baibu līdz vajadzīgajām atklāsmēm, kas nu izgaismo viņas dzīves ceļu. Kādas tās ir? Uzzināsim sarunā!

Kādi bija tavi pirmie soļi, uzsākot garīgās transformācijas ceļu?

       Ceļu ezoterikā un astroloģijā aizsāku Tibetas ezoteriskās astroloģijas skolā „Sotis” – Rīgā. Pēc 6 gadu apmācībām bijām tikai četri, kuri nolika eksāmenu un saņēma ezoteriskā astrologa diplomu. Pagaidām sastopami pāris desmiti ezoterisko astrologu ar šādām zināšanām, un es lepojos, ka esmu viena no viņiem. Laikā, kad dzīvoju Londonā, apguvu arī rietumu astroloģiju, ieguvu Reiki meistara un skolotāja sertifikātu. Vēlāk Indijā saņēmu aštanga un hatha jogas skolotāja serifikātu un Vāstu (Indijas Fen Šui) konsultanta diplomu. Paralēli apguvu Vēdisko astroloģiju pašmācības ceļā.

Tik daudz zināšanu vienuviet!

        To, ko es daru, patiešām nevar ielikt nekādos rāmjos. Lai veiksmīgi sniegtu konsultācijas un vadītu personības attīstības lekcijas, man ir jāizmanto zināšanas no vismaz desmit dažādām sfērām. Cilvēki, kas nāk pie manis, ir garīgi attīstīti, daudz zina paši, tāpēc negrib dzirdēt to, ko var izlasīt grāmatās un internetā. Nepieciešama nestandarta pieeja, un es to varu nodrošināt.

Jebkura garīgā prakse ietver nopietnu darbu ar sevi, tā ir intensīva sevis izzināšana. Vai biji tam gatava?

         Jau no mazām dienām nevarēju saprast, kāpēc vispār esmu piedzimusi un ko šeit daru. Nejutu saikni ne ar vecākiem, ne apkārtējo vidi. Daudzi saka, ka bērnības laiks ir bijis laimīgākais periods viņu dzīvē, bet man tas bija laiks, kurā es noteikti negribētu atgriezties. Bērnībā mani visai bieži piemeklēja dažādas kaites un ķibeles. 14 gados pēc nelaimes gadījuma es pat gandrīz nomiru. Mamma, esot lielās bailēs, aizveda mani uz baznīcu, lai nokristītu – cerībā, ka tas palīdzēs. No tā laika sāku interesēties par astroloģiju un reliģiju.

            Vai garīgās pašizzināšanas ceļš bija apzināta izvēle? Šķiet, ka nē. Man vienkārši nebija citas opcijas. Gribēju tikt vaļā no pastāvīgās depresijas, kas kā tumša ēna man sekoja un nelika mierā jau daudzus gadus kopš pašas bērnības. Četras reizes mainīju reliģiju. Izmēģināju desmitiem tā sauktās garīgās prakses, kas mani ieveda tikai dziļāk un dziļāk auzās. Biju gatava pieņemt jebko, kas man palīdzētu atbrīvoties no ciešanām. Tādējādi pavisam dabiskā ceļā nonācu līdz sevis pašizzināšanai. Nekad dzīvē neesmu apstājusies pie sasniegtā mērķa. Neapstājos arī tad, kad viss ir kārtībā. Nemitīga transformācija ir mana ikdiena. Mācos tikai no savām kļūdām, un tās man ir bijis ļoti daudz, tāpat kā ilūziju. Viss, kam pieķēros, man tika atņemts. Lielajos dzīves pagriezienos blakus vienmēr stāvējusi nāve, iemācot nekam nepieķerties, tajā pašā laikā – mācot novērtēt to, kas paliek. Esmu sākusi dzīvi no nulles 36 gados. Man vairs nebija, ko zaudēt. Tagad atlicis tikai viens ceļš, un tas ir – uz augšu!

Vai vēdiskā astroloģija ir palīdzējusi rast vajadzīgās atbildes?

          Jebkuras astroloģijas pamatuzdevums ir palīdzēt indivīdam izzināt viņa patieso būtību. Caur astroloģiju mēs pavisam skaidri redzam, ka dzīvē viss notiek likumsakarīgi. Varbūt tas ir skaļi teikts, taču – jā, vēdiskā astroloģija var sniegt atbildes un visiem būtiskajiem jautājumiem. Arī es nebiju no tiem bērniem, kas jau skolas laikā zināja, par ko gribēs kļūt, kad pieaugs. Jutos kā apmaldījusies dzīves līkločos. Taču, iepazīstot savu horoskopu, beidzot iepazinu arī pati sevi. Katra cilvēka horoskops ir kā krustvārdu mīkla – tas neizliek visas atbildes uzreiz kā uz paplātes, bet dod tik, cik konkrētajā dzīves posmā nepieciešams – lai attīstītos un augtu.

Ko sniedz regulāra jogas praktizēšana?

          Kad joga kļuva populāra Eiropā, daudzi, tajā skaitā arī es, skrēja to praktizēt – ar cerību, ka palīdzēs atbrīvoties no ciešanām un problēmām. Taču, spriežot pēc savas un to cilvēku pieredzes, kurus esmu vērojusi no malas, nekādas kardinālas izmaiņas ne savā, ne citu dzīvēs, izņemot fiziskā ķermeņa stāvokļa uzlabošanos, nemanīju. Attiecību problēmas visiem kā bija, tā arī palika, ar jogu vai bez. Patiesībā jogas filozofijas mērķis nekad nav bijis fiziskā ķermeņa uzlabošana, bet gan garīgā attīstība, kas ir daudzpakāpju process (un ietver sevī daudz vairāk, nekā tikai pozu jeb asanu izpildīšanu). Mūsdienās no autentiskās jogas gandrīz nekas vairs nav palicis pāri, tāpēc bieži vien nepareiza jogas prakse var nodarīt vairāk ļauna, nekā laba. Protams, ja cilvēkam tā palīdz – apstāties nevajadzētu. Taču, ja rezultātu nav – aizmirstiet par jogu! Ieklausieties sevī! Tā sapratīsiet vislabāk, kas jums nepieciešams. Pati jogu ikdienā nepraktizēju, nav tādas nepieciešamības. Divreiz gadā braucu uz Indiju, lai attīrītu prātu un ķermeni. Arī šeit – mājās – sekoju līdzi tam, ar ko baroju savu ķermeni – gan fiziski, gan emocionāli, gan mentāli. Tas ir pietiekami, lai aizmirstu, kas ir ārsti un ķīmiskās zāles.

 Kādas ir tavas attiecības ar reiki?

         Reiki zināšanas man neko jaunu neatvēra. Atceros, ka izgāju reiki meistara un skolotāja kursus, jo nebiju pārliecināta par saviem spēkiem. Tikai vēlāk sapratu, ka dziedniecības talants vai nu ir, vai arī nav – neatkarīgi no reiki pakāpēm. Var nemācīties astroloģiju, un tomēr šīs zināšanas kādā brīdī vienkārši atvērsies. Tas pats ar dziedniecību – spējas var atvērties jebkurā brīdī, neatkarīgi no reiki prasmēm.

Vai uzņemies savus klientus arī dziedināt?

          Ir brīži, kad caur manu ķermeni un čakrām pastiprināti sāk cirkulēt enerģija, bet es neko nedaru, lai to stimulētu vai apstādinātu. Zinu, ka varētu izārstēt jebkuru slimību, bet neredzu tam jēgu. Ja cilvēks pats neko nedara savā labā, neizmaina apziņas fokusu, slimība tāpat atgriežas. Tāpēc ar dziedniecību īpaši nenodarbojos. Žēl tērēt tam savu laiku, jo vēlos redzēt paliekošu rezultātu, nevis īstermiņa atvieglojumu. Turklāt lielākā daļa slimību cēloņu slēpjas paša cilvēka prātā un domās, nevis fiziski – kādā orgānā. Tāpēc, lai atbrīvotos no slimības, ir jāsaprot tās karmiskie iemesli un jāmaina domāšana. Lai palīdzētu saviem klientiem veselības jautājumos, es izmantoju astroloģiju, atrodot viņu problēmu patiesos cēloņus horoskopā. Bieži vien ar to pietiek, lai slimība pazustu vai vismaz samazinātos tās negatīvā ietekme uz fizisko ķermeni un prātu.

Paši vien esam sev lielākie kaitnieki?

          Bailes, pieķeršanās un atrunas ir trīs ienaidnieki, kas jebkuram no mums traucē virzīties dzīvē uz priekšu un risināt tā saucamās – pašu radītās – problēmas. Piemēram, jūs strādājat, bet tomēr nepietiek naudas, lai nodrošinātu sev tādu dzīves līmeni, kādu vēlaties. Lai palielinātu ienākumus, jums būtu jāmaina darbs (vai jāiekārtojas papildus darbā). Jūs turpinat žēloties, ka naudas ir par maz, bet neko nedariet, lai situācija mainītos. Kāds ir šīs problēmas iemesls? Bailes ko mainīt, bailes, ka nesanāks, bailes konkurēt ar citiem. Pieķeršanās tam, kas ir tagad, stabilitātei un pārbaudītām vērtībām. Vienmēr seko atrunas – laika, spēka un iespēju par maz, citi taču ir labāki, jaunāki, gudrāki. Un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Patiesībā viss ir vienkāršāks par vienkāršu – lai risinātu problēmas, ir tikai jāsāk kaut kas lietas labā darīt.

Tomēr bieži apmaldāmies savās domās, šaubāmies, uz kuru pusi doties…

          Patiesībā domas ir vērtīgas tikai vienā gadījumā – ja tās rada ko patiešām lielu, piemēram, talantīgas idejas, zinātniskus izgudrojumus, kas var palīdzēt uzlabot daudzu cilvēku dzīves. Visām pārējām domām nav nekādas nozīmes, tās tikai atņem enerģiju, rada ciešanas un ir viens no lielākajiem depresijas cēloņiem. Necīnīsimies, labāk vērosim prātā notiekošo no malas – to, kā domas mainās un savā starpā sarunājas… Tā neļausim sevi emocionāli pārņemt. Pēc kāda laika domām apniks, un tās pie mums vairs tik intensīvi nenāks. Domu muldoņu galvā nomainīs iekšējs miers un intuīcija.

Vai iekšējs miers pastāv?

         Tā ir harmonija ar sevi. Ja jūs domājat, ka, atrodot sevi, jums iestāsies miers, tas var būt maldīgi. Varbūt iepazīsiet sevi un sapratīsiet, cik jūsu patība tomēr ir nemierīga. Varbūt beidzot atļausieties darīt to, ko agrāk sev dažādu iemeslu dēļ neļāvāt. Varbūt sāksiet teikt citiem acīs savas patiesās domas, tādējādi kļūstot par viņu ienaidnieku. Lai nonāktu pie iekšēja miera, ir jāatbrīvo slēptā agresija un jāatrisina iekšējie konflikti, kas sakrājušies līdzšinējās dzīves laikā. Ikvienam vajadzētu izzināt un pieņemt sevi – pilnībā. Jā, varbūt ieraudzīsim sevi dusmīgu, neapmierinātu, greizsirdīgu, agresīvu utt. Taču tam nav nozīmes, galvenais, ka tā būs īstā un patiesā seja, bez ilūzijām, izskaistinājumiem un simtiem masku, kuras tik ļoti mīlam valkāt. Harmonija iestājas tad, kad nav vairs pretrunu pašam ar sevi, kad neizdabājam citiem un esam tādi, kādi esam – gan iekšēji, gan ārēji.

Nereti tieši pret tuvākajiem cilvēkiem esam visneiecietīgākie…

          Mēs pārāk daudz uzmanības veltām vecāku un bērnu attiecībām, uztraucoties, kā būt perfektiem vecākiem vai labiem bērniem. Arī es daudzus gadus nevarēju tikt pāri pagātnes aizvainojumiem, līdz beidzot sapratu, ka tam visam nav nekādas nozīmes. Saprotot, ka vecākus, bērnus, arī vīru un sievu kopā saved nevis pozitīvā, bet gan negatīvā karma, aizvainojumi par to, kāpēc kāds kaut ko kādam ir izdarījis vai neizdarījis, atkrīt paši no sevis. Ziedod savu ķermeni, lai tajā izaugtu bērns, kā arī veltīt pusi dzīves bērna audzināšanai, ir brīvprātīgi pieņemts lēmums. Arī bērni savus vecākus izvēlas pēc saviem ieskatiem – vēl pirms ienākšanas pasaulē. Secinoši – abas puses šajās attiecībās iesaistījušās brīvprātīgi.

            Man ir paveicies – lielāko bērnības daļu uzaugu bez vecākiem un tā saucamās audzināšanas. Par to, kāda esmu šodien, varu pateikties tikai sev. Ja man būtu bijuši vecāki, par kādiem daudzi sapņo, es šobrīd būtu pavisam kur citur. Programmas, kuras „mīlošie” vecāki uzliek saviem bērniem, ir visgrūtāk noņemamās. Bieži tās pilnībā izmaina bērna likteni (un ne jau uz to labāko pusi). Karma nav ģenētiska slimība, kuru var pārmantot. Dzimtas karma nepastāv, tā mums katram ir individuāla. Līdzība starp vecāku un bērnu likteņiem pastāv tikai tāpēc, ka bērni sev ir piemeklējuši vecākus ar līdzīgu karmisko ceļu. 

          Tu esi gan vēdiskais astrologs, gan Vāstu eksperts, bet kas īstenībā ir Vāstu Šāstra?

          Tā ir arhitektūras un dizaina māksla, kas kopā ar citām vēdiskajām zinātnēm atceļojusi pie mums no Indijas. Ja cilvēks, gadiem ejot, virzās uz priekšu un viņam ir laba veselība, pietiekami daudz naudas, daudz maz harmoniskas attiecības ar sevi un apkārtējo vidi, visticamāk, ka viņam pieder labs Vāstu īpašums. Toties, ja kādā no dzīves sfērām manāmas problēmas, ļoti iespējams, ka attiecīgajā mājas pusē pielaista arhitektūras vai interjera dizaina kļūda. Šīs likumsakarības akcentē faktu, ka mūsu mājas jeb īpašums ir vistiešākajā veidā saistīts gan ar fizisko un garīgo pašsajūtu, gan materiālo labklājību.

          Kādam šim īpašumam jābūt?

          Labs Vāstu īpašums ir taisnstūra formas, bez iztrūkstošiem stūriem, ar logiem un ieeju uz Ziemeļiem, Ziemeļaustrumiem vai Austrumiem, virtuvi Dienvidaustrumos vai Ziemeļrietumos. Laba Vāstu īpašuma vidus parasti ir tukšs, telpas ir plašas. Interesants novērojums – jo cilvēks bagātāks, jo mazāk viņam mājās mantu. Krāt visu veco un neko neizmest – tā laikam ir tikai nabaga mentalitātes pazīme. Vāstu principi mums pasaka priekšā – ja gribi ko jaunu savā dzīvē, iemācies atteikties no vecā! Lai iegūtu labu Vāstu īpašumu, ir jāattīsta sava apziņa. Jo plašāka un visaptverošāka tā būs, jo lielāks un pēc Vāstu pareizāks būs īpašums, kuru jums radīsies iespēja iegādāties. Karma un Vāstu ir saistīti termini. Laba karma un garīgā attīstība garantē arī labu īpašumu.

 Iesaki – kā rīkoties, lai pievilinātu finansiālo labklājību?

          Lai piesaistītu naudas enerģiju, par to ir jāaizmirst. Ja gribat būt bagāts, pajautājiet sev – ko es varu piedāvāt tādu, ko nevar citi? Ar ko esmu īpašs? Ko vēlos radīt – produktu vai pakalpojumu? Kā tas varētu būt noderīgs apkārtējiem cilvēkiem, iespējams, pat visai pasaulei? Naudu grib visi, bet kāpēc tieši pie jums tai jāatnāk?! Visiem miljonāriem no sākuma bija tikai vīzija par vēlamo attīstības gaitu, taču viņi savas idejas uzdrošinājās realizēt. Pateicoties tādiem cilvēkiem, mums tagad ir attīstītas tehnoloģijas, internets, gudri telefoni utt. Patērētājiem pieejami produkti un pakalpojumi, kas atvieglo dzīvi, bet to radītājiem pieder godam nopelnītā nauda.

            Katram no mums ir kāds īpašs talants, kurš tikai gaida, kad to liks lietā. Ja sēdēsim, baidīsimies un gaidīsim, pie apvāršņa parādīsies kāds cits, kurš izdarīs to pašu, ko varējām mēs. Tad atnāks nožēla par garām palaisto iespēju. Tāpēc sāksim savas idejas realizēt praksē. Soli pa solim. Darīsim darbu ar pilnu atdevi. Darīsim vairāk un labāk, citādāk, nekā visi pārējie. Mīlēsim savu darbu un klientus! Nauda nāk pie tiem, kuri ir gatavi strādāt septiņas dienas nedēļā, lai sasniegtu savu mērķi, neskatoties ne uz ko. Naudas formula ir vienkārša: „ideja + darbs = nauda”. Ja ieliksim visu savu enerģiju tajā, ko mīlam darīt, kādu dienu to saņemsim atpakaļ, tikai nu jau naudas izteiksmē. Potenciāls labi pelnīt ir visiem, taču tas, vai to izmantosim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

Baiba Stūrīte iesaka, kā līdzsvarot čakru darbību

Lai līdzsvarotu 1. čakru – nepieķeries materiālajām vērtībām, atbrīvojies no bailēm un sakārto savu veselību.

Parūpējies par 2. čakru – dzīvo pilnvērtīgu seksuālo dzīvi, nepieķeries bērniem, attiecībām un izklaidēm.

3. čakra gaida, kad tu kultivēsi sevī drosmi, attīstīsi iekšējo spēku, kā arī atbrīvosies no sabiedrības un reliģijas uzspiestajām uzvedības normām.

Neaizmirsti līdzsvarot 4. čakru, kura aicina sākt mīlēt pašam sevi, tāpat – pieņemt apkārtējos tādus, kādi viņi ir, nemēģinot pārveidot.

5. čakru harmonizēsi tad, kad pilnveidosies caur kreatīvo pašizpausmi un iemācīsies brīvi izpaust sevi vārdos un darbos.

6. čakra aicina – atbrīvojies no dusmām, attīsti intuīciju, saglabā iekšējo mieru, neskatoties ne uz ko!

Toties 7. čakru līdzsvarosi tad, kad tieksies uz apgaismības sasniegšanu, iziešanu no čakru un karmas ietekmes. 

Baibas gūtās atklāsmes

  • Lai atrastu problēmu iemeslus, ir jāieskatās sevī. Pirmais un galvenais solis – spēja saprast un pieņemt, ka visi problēmu cēloņi atrodas mūsos pašos. Citu cilvēku vai apstākļu vainošana tajā, kas ar mums notiek vai nenotiek, ir bezjēdzīga.
  • Problēmas eksistē tikai mūsu prātos. Kā doma par kādu dzīves situāciju, kas neapmierina un kur būtu vēlme kaut ko mainīt, bet pagaidām nav ideju, kā to paveikt.
  • Garīgums nav kaut kas, ko var praktizēt. Tas vai nu cilvēkā ir jau kopš dzimšanas, vai arī nav. Atmetot no citiem pieņemto garīgo un reliģisko miskasti, paliek pāri tas, kas ir. Jā, sākumā ir sajūta, ka paliek tikai tukšums. Jā, brīžiem pārņem intensīva baiļu sajūta – šķiet, ka sajuksi prātā. Jā, ir dienas, kad domā, ka esi nogājis no ceļa. Bet pamazām viss pāriet – piepildās ar iekšējo gaismu – nevis svešu, bet savu. To es saucu par brīvību. Brīvība būt tādam, kāds tu patiesībā esi.
  • Lai attīstītu savu personību, pirmkārt, ir jāliek sevi pirmajā vietā. Otrkārt – jāiemācās atslēgt prātu no liekas informācijas, kas nāk no ārējiem kairinātājiem. Lielāku akcentu jāliek uz to, kas notiek mūsos pašos. Jebkuras mācības un prakses, kas palīdz izzināt sevi, pozitīvi iedarbojas uz apziņu. Toties informācija, kas nāk no ziņām, interneta, tukšas pļāpāšanas ar paziņām un interesi par svešām dzīvēm, no dienas dienā kā tāds vēzis saēd atlikušo veselo saprātu un noved pie tā, ko mēs pašlaik varam vērot sabiedrībā.
  • Ir tikai divas iespējas, kā dzīvot – attīstoties vai degradējoties. Nav citu variantu (piemēram, kur varētu mierīgi sēdēt, neko nedarīt – un vienlaicīgi viss būtu kārtībā). Ja stāvēsim uz vietas, tas agrāk vai vēlāk novedīs pie pilnīgas apziņas degradācijas. 95% cilvēku dzīvo tumsonībā, turklāt neko nedara, lai to mainītu. Negatīvā karma, kods vai muļķība – varam to saukt jebkā. Visiem ir vienādas iespējas! Tikai vieni tās izmanto, bet citi turpina dzīvot pa vecam.
  • Ja vēlaties sākt dzīvi no baltas lapas – aizveriet durvis uz savu pagātni! Neatgriezieties savās domās pie pagātnes rēgiem, kuri nerada neko citu, kā tikai ciešanas. Ja jūs to spēsiet, pazudīs arī uztraukums par nākotni. Jūs sāksiet dzīvot tagadnē, kur nav ciešanu.

Baibas Stūrītes intervija žurnālam “TAKA”, Novembris/2016

23 Novembris, 2016

Twitter

Instagram

otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 34
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 17
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 18
  • 0
trešdien, Jūlijs 25th, 2018 at 1:57pm
  • 19
  • 0
otrdien, Marts 13th, 2018 at 10:43am
  • 8
  • 0
pirmdien, Decembris 11th, 2017 at 4:54pm
  • 11
  • 0
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs