fbpx

Setup Menus in Admin Panel

Eseja par NLP. Autors – Reinis. NLP Praktiķis 2016./2017.m.g.

ESEJA PAR NLP

Šajā darbā esmu aprakstījis savas pārdomas un pieredzi par zinātni, kas ļoti būtiski uzlabojusi manu ikdienu un skatījumu par cilvēku kopumā. Esejā izklāstīju savu motivāciju apgūt Neirolingvistisko programmēšanu, sākotnējos priekšstatus par to, pirmos iespaidus pēc prakses, saskarsmi ar NLP ikdienā, pārdomas par cilvēka neizmērojamo potenciālu attīstīties un savu redzējumu par NLP tehnikām, kuras jau esmu sācis apgūt. Darba beigās pierakstīju būtiskākos secinājumus, kādi man radās, apgūstot NLP 10 mēnešus garajā programmā.

          Pirmo reizi par NLP uzzināju koučinga apmācībās Ungārijā. Izcils skatuves runātājs, iedvesmotājs un izaugsmes treneris Roberts Wan Der Wolks radīja lielu ziņkārību par šo pieeju darbā ar cilvēkiem, jo minēja, ka tas ir nākošais līmenis koučingam. Tikai vēlāk es uzzināju, ka koučings un NLP ir būtiski saistīti, un visdrīzāk, ka NLP ar saviem pamatprincipiem ir atbildīga par koučinga virziena attīstību. Šajās apmācībās mēs neguvām iespēju sajust NLP praktiski, tā vairāk bija kā prezentācija, un informācija mācību dienās bija tik bagātīga, ka precīzi neatceros, ko tieši stāstīja par mistisko metodi, kas tik ļoti ieinteresēja daudzus no mums. Viss, ko atceros, ir priekšstats par milzu manipulācijas spējām, taču, ka tās nav nedz labas nedz sliktas. Mums mācīja, ka NLP kā jebkura dabas un cilvēka parādība ir vienkārši rīks. Tas, kā to izmanto, ir atkarīgs no nodomiem. Otrs spēcīgākais akcents man palika prātā par Raportu un tā nozīmi darbam ar cilvēkiem. Tā bija pirmā reize, kad es to apzināti praktizēju, turklāt uzreiz kameras priekšā, jo mēs trenējoties metodes ierakstījām video un pēc tam analizējām. Sākumā tas šķita mākslīgi un nevajadzīgi, taču šobrīd man Raports rodas dabīgi ar teju katru cilvēku, jo esmu to trenējies, saprotu nozīmi un kā to paveikt. Lielu daļu priekštata noteica vairāku paziņu teiktais, ka tā ir ļauna metode un ka to izmanto, lai pārdotu un piemānītu cilvēkus, lai iegūtu vienas nakts sakarus. Daži draugi teica, ka tā vienkārši ir dziļa hipnoterapija, kurai ir raksturīgi pieskārieni īstajā brīdī. Tas viss man likās dīvaini un, teikšu godīgi, man nebija vēlmes un drosmes mācīties NLP.

          Mana motivācija pārvarēt negatīvos priekštatus un bailes mācīties NLP pārgāja, kad es aizrautīgi sāku lasīt V. Siņeļnikova un A. Svijaša grāmatas par zemapziņu. Tā bija kā jauna pasaule un sen lolotas atbildes iekšējām pārdomām un jautājumiem, par to, kā un kāpēc cilvēkam izdodas sasniegt sev vēlamos rezultātus, apejot pat prātu. Sākotnēji es nezināju, ka šie autori runā par NLP, jo viņi izmantoja citus terminus un lika tam izskatīties vairāk filozofiski nekā racionāli. Taču es arī izmēģināju grāmatās aprakstītos uzdevumus, par pārsteigumu veiksmīgi sazinājos ar savu zemapziņu un sāku šai idejai pievērst pastiprinātu uzmanību. Šķiet, ka šī pirmā metode, kuru izmēģināju no Siņeļnikova grāmatas ir NLP dēvētais “Sešu soļu refreimings”. Ir interesanti palūkoties, kā es uzticējos grāmatām par NLP, pirms es uzdrīkstējos to apgūt praksē pie pasniedzēja. Mana motivācija ir bijusi un būs – iepazīt cilvēku domāšanu un iekšējo procesu uzlabošanu. Kopš guvu iespēju mācīties koučingu Šveicē, ticu, ka man ir iespējams satikt fantastiskus skolotājus, katru gudrāku par iepriekšējo un, ka mācības par cilvēka potenciālu ir skaistas un bez robežām. Ar lielu interesi par Siņeļnikova idejām uzmeklēju arī viņa piedāvātos kursus, uzzināju cenas un norises vietu, taču māte teica, ka, viņasprāt, tas nav izdevīgi. Es biju gatavs iekrāt un braukt kaut uz Krimu, jo arī gribēju prast to, ko prot rakstnieks un terapeits. Savu koučinga prasmju attīstīšanas laikā veiksmīgi iepazinos ar Jauno psiholoģiju centru vadību, sāku vadīt pirmās nodarbības, kā arī pats, intereses vadīts, devos uz ievadlekciju par NLP praktiķa kursu. Mani uzrunāja Dace un tas, kā viņa runā par NLP. Domāju pie sevis – ja cilvēks ar tik bagātu pieredzi dažādās terapijas metodēs pēc 20 gadiem vēl joprojām dod priekšroku NLP, tad tur kaut kam ir jābūt. Noskaņojos trīs līdz četrus mēnešus, līdz pieņēmu lēmumu, ka šīs mācības man nāks par labu un pievienojos praktiķiem.

          Pirmie iespaidi pēc kursa pirmajām četrām nodarbībām bija tik bagātīgi un spēcīgi, ka esot pat ceļojumā Itālijā, es visur analizēju cilvēkus un centos izprast, pie kādas no reprezentatīvajām sistēmām viņus varētu piedēvēt. Man tas bija aktuāli arī tāpēc, ka pasniedzējas Daces izveidotajā testā man dominējošais bija audiālās uztveres tips. Taču es ar savu līdzšinējo pieredzi un pārliecību nebiju to iedomājies un uzskatīju, ka esmu sajūtu un pieskāriena cilvēks, kinestētiķis. Laikam ejot, sapratu un sajutu, ka esmu nedaudz no visa taču, audiālā uztvere man nudien ir būtiskākā. Biju pārsteigts par formātu, kādā sākām apgūt NLP. Sagaidīju daudz demonstrāciju un “manipulēšanu”, taču tā vietā mēs uzklausījām ļoti daudz dažādu informāciju par cilvēka domāšanu, ķermeni un būtību. Mani tas aizrāva, taču dažreiz informācijas bija tik daudz, ka no dzirdētā divu dienu mācībās pavisam sapratu un atcerējos vien 2-3 lietas. Mani uzrunāja tas, ka jau pirmajās nodarbībās varējām arī izmēģināt kādu no praksēm. Tas radīja sajūtu, ka pasniedzēja dalībniekiem uzticas un rūpējas par to, lai mācīšanās būtu dinamiska un piesātināta. Es spilgti atceros, kā grupa saliedējās un atvērās pēc, manuprāt, visvienkāršākajiem uzdevumiem, kur pāros vai pa vienam vajadzēja izklāstīt savas sajūtas vai domas par kādu no izvirzītajiem tematiem. Pirmie iespaidi man esot grupā bija mierīgi. Lai gan esmu jaunākais no visiem dalībniekiem, jutos uzklausīts un pieņemts, kā arī man bija interesanti vērot un mācīties no pieaugušāku cilvēku viedokļiem. Pēc manām domām, mūsu grupa ir ļoti interesanta, jo reizē ir tāda neformāla gaisotne, kurā uzklausa katru, un cilvēki dodas pusdienot bariņos, taču ir sajūta, ka katrs tomēr nāk savu motīvu vadīts, lai smeltos, cik var no NLP un Daces zināšanām.

          Atceros, ka bieži pēc nodarbībām, ejot uz vilcienu, nespēju palūkoties uz pretimnācējiem tā, kā to daru ikdienā. Pēc apjomīgas informācijas, iedvesmojošiem domu graudiem un praksē pārbaudītajām tehnikām, kas pārsteidz cilvēka un zemapziņas spējas, ir grūti uzlūkot cilvēkus kā pašsaprotamas būtnes. Īpaši pēc NLP nodarbībām es sāku to arvien vairāk pamanīt ikdienā. Piemēram, kā cilvēki spoguļo viens otru, kā viņi rada raportu vai izjauc to, kā pieskarās un vada otru ar emocijām, kur izmanto 6 loģisko līmeņu piramīdu un kur nē, kā prasmīgi un neprasmīgi formulē mērķus un vēlmes. NLP man pavēra daudz plašāku skatījumu par cilvēka iekšējo pasauli. Es mēdzu domāt, ka cilvēks ir diezgan paredzams, es pieļauju, ka tā varētu būt, taču tieši NLP manī rada sajūtu, ka tas, kas ir katrā cilvēkā, ir vienkārši neizskaidrojami, pat ja tam ir kopsaucēji ar citiem cilvēkiem. Ikdienā sāku pamanīt cilvēku “programmas”, uzvedības modeļus, kuri atkārtojas. Piefiksēju arī savējos un nošausminājos, ka tiešām darbojos uz atkārtotiem principiem. Līdzīgi uzsāku rītus, līdzīgi pavadu laiku auto, līdzīgi komunicēju ar draugiem. Manas darbības atkārtojas. Un tas manī vairoja skaidrību par to, ka šīs darbības ir iespējams mainīt. Un tas, manuprāt, arī ir viens no būtiskākajiem veiksmīgu cilvēku noslēpumiem. Apzināties, ka varētu sevī uzlabot konkrētu uzvedību, radīt spēcīgu vēlmi ar to darboties un sākt ar to strādāt. Būtiski, manuprāt, ir apzināties, ka cilvēks ir trausla un emocionāla būtne. Tas padara mainīšanos tik grūtu un bieži nevēlamu. Arī mācību laikā sastapāmies ar informāciju, kas skaidroja, kāpēc ir jāpūlējas, lai aizstātu ieradumu vai atkarību. Sāku ievērot, ka cilvēkam ir ļoti daudz atkarību, un saku izvērtēt šī vārda nozīmi no citas prizmas. Agrāk uzskatīju, ka atkarības ir lielā mērā pieradums un vajadzība pēc fiziskām vielām vai nodarbēm, taču apgūstot vairāk Daces mācību, uzzināju, ka atkarības var būt visdažādākās un tām pat ir atbildīgi bioķīmiskie procesi cilvēka smadzenēs.

             Es sāku apgūt NLP laikā, kad apmēram gadu biju aizrāvies ar pašizaugsmes treniņu vadīšanu jauniešiem. Tā bija mana kaislība, un es tajā vēl joprojām redzu lielu jēgu. Būtiski, ka tolaik es strādāju ar milzīgu pašpārliecinātību, daloties ar Koučinga zināšanām, filozofiskām atziņām no gudrām grāmatām, par dzīves kvalitātes celšanu, tādu būtisku jautājumu analizēšanu treniņos, kā “sevis mīlēšana” un “piedošana”. Manī bija lielas ambīcijas un es neredzēju robežas. Ticēju, ka 22 gadu vecumā varu palīdzēt daudz cilvēkiem. Taču ar laiku sāku nojaust, ka pēc viena mana treniņa dalībnieki labākajā gadījumā saņēma atbildes uz kādu savu informatīvo jautājumu vai nonāca pie iedvesmojošas sajūtas, turpināt strādāt ar to tēmu, kuru piedāvāja treniņš. Tādu praktisku ieguvumu, manuprāt, nebija daudz. Un, līdz ar NLP apgūšanu, es sāku saprast, cik vispārēji es darbojos ar saviem klientiem. Koučinga jautājumi bija vērtīgi un mudināja dalībniekus rast pašiem atbildes uz sev svarīgajiem jautājumiem. Taču NLP parādīja, ka reālus rezultātus var gūt daudz ātrāk, daudz efektīvāk, un daudz mazāk runājot. Kādu laiku uzskatīju, ka semināri un lekcijas ir diezgan liela laika izmešana, jo lekcijas tipa pasākumā, kurā speciālists runā, ir maza iespēja, ka dalībnieki atcerēsies pat pusi no uzklausītā, kā arī, ja temats nešķiet interesants, cilvēks sāk pētīt, kas notiek laukā pa logu. Ja nodarbība ir praktiska, tad tas piešķir jau citu līmeni. Atceros, ka arī pats nevarēju nosēdēt koledžas auditorijās, jo pasniedzēji nepūlējās lekcijas laikā uzdot pat 1 jautājumu studentiem, lai mēs veidotu dialogu un justu, ka mūsu līdzi sekošana ir tā vērta. Protams, ka lekcijām ir vērtība informatīvā ziņā, taču NLP man parādīja, ka strādāt var citādāk. Laika gaitā sāku apzināties, ka šī milzīgā iztēlotā pašpārliecinātība un ambīcijas, kurām neredzēja galu, sāka mani nogurdināt, un ar treniņiem sāka mazāk veikties. Sapratu, ka mazliet jāpiebremzē, jo 22 gados jaunam puisim nav jābūt pasaules glābējam un viņam ir jābūt godīgam pret sevi. Kad šo sapratu, sāku uz dzīvi lūkoties maigāk un pret sevi kļuvu iecietīgāks. NLP man palīdzēja saprast, ka darbs ar cilvēkiem ir ārkārtīgi būtisks, ka zemapziņa ir dārgākais klausītājs, ar kādu satikties. Šīs mācības man palīdzēja saprast, cik maz es zinu, un tas manī radīja papildus motivāciju būt pacietīgam darbā ar cilvēku atbalstīšanu un mierīgu sirdi mācīties tik, cik varu.

          Neizmērojams cilvēka potenciāls ir atziņa, kuru NLP man ir palīdzējusi apstiprināt. Kā jau šīs esejas sākumā minēju, par zemapziņu un cilvēka spējām es sāku lasīt krievu autoru grāmatās, un tās mani uzrunāja. Savā pieredzē esmu izmēģinājis dažādas prakses, koučingu, maiju kalendāru, reiki, dziednieku un mākslas terapijas, taču NLP ir tā, kas šos pastumj malā un sacīsim – laiks praktiskam darbam un rezultātiem, iztiksim bez pasakām.­­ Es nesaku, ka dažādas terapijas un ideoloģijas nav vajadzīgas vai tās nav efektīvas. Mans viedoklis šobrīd vairāk atbalsta NLP, jo tā ir reizē visracionālākā un visneaptveramākā metode priekš manis. Jāatzīst, ka paralēles ar NLP var manīt teju uz katru stūri, kad runa ir par izaugsmi, pārmaiņām un dzīves kvalitāti. Man personīgi negribētos teikt, ka avoti sakrīt ar NLP vai, ka šī nozare sakrīt ar pārējām. Manuprāt, nav svarīgi, kas kam ir pamatlicējs, jo pat ja viena lieta nosaukta vairākos vārdos, strādā, tad tai ir vērtība. Aizstāvēt ideju, pēc manām domām, ir patriotiski, un tas droši vien ir identitātes un piederības kara lauciņš. Domājot par savu potenciālu, kurš izpaužas arvien vairāk, praktizējot NLP, manī rodas secinājumi, ka viss, ko es iedomājos, ir piepildāms un sasniedzams. Tā ir reizē iedvesmojoša un reizē baisa atklāsme, jo labi trenēta komunikācija ar savu zemapziņu paātrina savu vēlmju realizēšanu un piesaistīšanu, taču tas liek aizdomāties būt atbildīgam. Jo arī nejauša, prāta izspēlēta vēlme var tikt sadzirdēta un piepildīta pat, ja kārtīgi apdomājot, to nemaz nevēlas. Vērojot praktiķu kursa kolēģus NLP nodarbībās, bieži biju izbrīnīts, par to, kā mēs viens otram palīdzējām, un kādi risinājumi, atbildes mēdza rasties gan man pašam gan citiem, vienkārši ieklausoties savā iekšējā balsī, kas mūsos ir nemitīgi. Jau doma vien par to, cik organiski un perfekti funkcionē lielākā daļa cilvēku organismi, vielmaiņa, maņas uztvere. Protams, ka cilvēki ir ar dažādiem trūkumiem un mūsdienās reti kurš ir pilnībā vesels, taču organisma paškontrole ar zemapziņas palīdzību ir tikpat apbrīnojama kā cilvēka smadzeņu darbība.

           No praktiķu kursa tehnikām man visvairāk atmiņā palicis “sešu soļu refreimings”. Taču šo tehniku es pamēģināju arī, lasot V.Siņeļnikova grāmatu, pirms vēl sāku apgūt NLP, un guvu apstiprinājumu, ka neirolingvistiskā programmēšana eksistē arī citos avotos, cilvēki to praktizē un tā strādā. Otra tehnika, kas mani ārkārtīgi iedvesmo, ir “loģiskie līmeņi”. Šī tehnika dod atbildes uz man sen esošiem jautājumiem par to, kā secīgi apstrādāt domu, ideju un pasniegt informāciju. Tehnika, ar šo līmeņu izdzīvošanu arī sniedz ļoti daudz perspektīvu. Uzskatu, ka katra tehnika, kuru mācāmies, ir būtiska, jo apzinos, cik dažādi ir cilvēki, viņu problēmas un mērķi, un domāju, ka ar vairāk instrumentiem var prasmīgāk palīdzēt vajadzīgajā situācijā.

          Veicot kopsavilkumu esejai, vēlos izklāstīt vēl pāris domu. Manuprāt, NLP ir virziens, kurš ļoti pietrūkst sabiedrībā. Es šo izaugsmes zinātni uzskatu par pamata vajadzību tādā ziņā, ka cilvēkam būtu vērtīgi blakus profesionālai izaugsmei un formālai izglītībai apgūt veidus, kā prasmīgi apzināties un izmantot savus resursus tā vietā, lai censtos no citrona izspiest gurķu sulu. Manuprāt, cilvēki uzskata, ka zemapziņa ir ideoloģija, ka to nevar izskaidrot un tāpēc, iespējams, liela daļa neapzinās vai nevēlās saprast, kā tā strādā. Bet kā var saprast kaut ko tik dievišķu? Reti kurš no mums zina, kā strādā radio vai sirds, vai plaušas, taču zina. Un, ja vairāk cilvēku zinātu, kā strādā zemapziņa, nolūka spēks un mūsu domu valoda, domāju, ka ļoti daudz cilvēku problēmu sabiedrībā vienkāršotos. Iespējams, tas viss vēl nāks, jo nav pagājis tik liels laiks, kopš NLP ir kļuvusi atpazīta un iemīlēta. Visam savs laiks. Noslēgumā vēlos teikt, ka mūsu praktiķu kursā es redzēju neatlaidīgus cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgs savs ceļš. Es vēlētos, kaut vairāk būtu tādi cilvēki, kuri nevis nododas likteņa viļņiem un peld, kur straume nes, bet iemācās stāvēt uz sērfošanas dēļa, izvēlās paši, kuru vilni vēlas noķert un ūdenī iekrīt tikai retu reizi, lai veselīgi atsvaidzinātos un sāktu ķert citu vilni. Arī es vēl mācos ķert viļņus, taču tās reizes, kad tas izdodas, ir dzīvošanas vērtas, un es ar prieku mācīšos tālāk, lai varu gan pats turēties virs ūdens, gan arī balstīt tos, kurus satikšu savā ceļā.

3 Augusts, 2017

Twitter

Instagram

pirmdien, Jūlijs 15th, 2019 at 11:09pm
  • 6
  • 0
pirmdien, Jūlijs 15th, 2019 at 11:01pm
  • 23
  • 0
otrdien, Jūlijs 9th, 2019 at 9:54pm
  • 19
  • 0
pirmdien, Jūlijs 1st, 2019 at 11:27pm
  • 9
  • 0
otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:42pm
  • 10
  • 0
otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:39pm
  • 15
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:51pm
  • 13
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:47pm
  • 9
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 12:01am
  • 10
  • 2
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:34pm
  • 7
  • 0
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:28pm
  • 17
  • 0
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 10:08am
  • 10
  • 0
piektdien, Jūnijs 7th, 2019 at 8:56am
  • 10
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 8:10am
  • 5
  • 0
trešdien, Maijs 29th, 2019 at 8:39am
  • 10
  • 1
otrdien, Maijs 28th, 2019 at 11:06pm
  • 15
  • 0
pirmdien, Maijs 27th, 2019 at 10:53pm
  • 9
  • 0
ceturtdien, Maijs 23rd, 2019 at 11:11pm
  • 19
  • 0
trešdien, Maijs 22nd, 2019 at 10:35pm
  • 10
  • 0
sestdien, Maijs 18th, 2019 at 9:14am
  • 14
  • 0
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs