fbpx

Setup Menus in Admin Panel

Eseja par NLP. Autors – Viktors. NLP Praktiķis 2015./2016.m.g.

Viss sākās aptuveni tā…….

            Par šiem pavadītajiem gadiem uz šīs planētas, vismaz cilvēka veidolā, esmu kā personība pieredzējis dažādus notikumus, pabijis dažādās vietās, redzējis dažādas lietas, iepzinies ar dažādiem cilvēkiem, izjutis dažādas sajūtas: gan garīgi pacilātas, gan garīgi slīkstošas, gan fiziski bendējošas, gan fiziski patīkamas.

            Iet gadi un dzīve rit uz priekšu. Rodas jaunas pieredzes dažādās lietās un situācijās, iepazīstu jaunas sajūtas un izprotu jaunas iespējas. Mācos un dodos dzīvē uz priekšu. Kā teicienā: „Mūžu dzīvo, mūžu mācies”.

            Iet gadi, laiks lido un nereti rodas sajūta, ka viss atkārtojas: ir labs darbs, nav laba darba, atkal ir labs darbs. Ir attiecības, nav attiecību, ir atkal attiecības. Ir nauda, nav naudas, atkal ir. Un tā gandrīz ar visām lietām visās tēmās. Ir sajūta tāda, ka dzīvei ritot uz priekšu, viss mainās, bet tajā pašā laikā nekas jau tā īsti nemazām nemainās, it kā tā maiņa ir kā ilūzija, kā prāta apmāns tam, ka patiesībā viss iet uz apli. Ja ieskatās dziļāk vēsturē, tad var secināt, ka arī tur dzīve ir gājusi uz priekšu un tajā pašā laikā viss ir gājis pa apli: ir karš, nav kara, paiet laiks, atkal ir karš, atkal nav kara. Pilsēta vai valsts izbauda uzplaukumu, nākamjaā brīdī kritumu. Dižā Romas impērija kā cēlās, tā arī krita. Vikingi kā parādījās, tā pazuda. Paskatoties vēsturiski Pasaules politiskos teritoriju sadalījumus var redzēt, kā kāda valsts kļūst varenāka, tad atkal sarūk. Arī mūsu Saules sistēmā reiz atklāj vienu planētu, citreiz papildus kādu un vēl un vēl. Vēlāk jau atklāta ir pēdējā Saules sistēmas planēta – Plutons, kuram nu jau zinātnieki noņēmuši planētas nosaukumu. Nebrīnīšos, ja pēc gadiem tam atkal atgriezīs planētas titulu. Tāpat arī koks izaug, koks nožūst, cilvēks atnāk uz šo Pasauli un tad viņš aiziet, un tad atkal atnāk un aplis sākas no jauna. Tāpat kā darba nedēļas – viena pēc otras atkārtojas un, tāpat kā mēnesis mūsu dzīvē, katrs ir tik līdzīgs – darba alga, komunālie maksājumi, ēdiens utt…..

            Protams, šajos visos apļu procesos mēs gūstam gan pieredzi, gan zināšanas, ja paši vien savas iedomu varenības un lepnuma pēc tās nezaudējam, kā tas parasti notiek karu laikos, kad tiek viss nopostīts, nozaudēts un iznīcināts.

            Turpinot stāstu par sevīm, jūtu, ka diezgan lielu dzīves daļu esmu „nobumbulējis” tādā nozīmē, ka īsti nebiju nospraudis dzīves mērķus, nebija lieli dzīves plāni kā un uz kurieni virzīties tālāk, ko mācīties un kā veidot savu dzīvi. Darīju sākumā, ko vecāki teica: gāju skolā, kur līdz astotajai klasei cītīgi mācījos un pat septītajā klasē biju trešais sekmīgākais klasē. Tad aizgāju uz koledžu un attiecīgi par to pašu, sev jau vairs neinteresējošo būvniecības tēmu, uz universitāti, ko arī pabeidzu. Gāju arī uz baznīcu, jo pie tā piestrādāja mana oma, un esmu arī viņai par to pateicīgs. Arī vecākiem esmu pateicīgs, ka bīdīja mani dzīvē uz priekšu.

            Vēlāk, kad jau visas mācību iestādes bija pabeigtas, manā dzīvē sākās tusiņu laiki, kad domas bija vienīgi ap tusiņiem, izklaidēm un atpūtu. Pat darbā biju iesprindzis tik daudz, lai nopelnītu naudu nedēļas nogaļu izklaidēm. Patiesību sakot, reiz arī biju stipri „paķerts” ar datorspēlēm. Draudzenes mainījās, līdz parādījās nopietnāka uz vairākiem gadiem, kaut arī tajos gados neko nebiju nopietnu plānojis, un gala rezultāts bija jau diezgan likumsakarīgs – viss beidzās. Vēlāk atkal turpināju veco dzīves ritmu. Prieks man vienīgi par to, ka neatstāju novārtā fizisko un turpināju regulāri nodarboties ar kādām sporta aktivitātēm, kaut arī tajā jomā tās regulāri mainīju.

            Ir jau arī vēl viena dzīves teorija: „visam savs laiks”. Ja es paskotos no tādas pozīcijas, tad tomēr prieks, ka tā laika izklaides man bija atbilstošajā vecumā un tagad man ir jau pilnīgi citi plāni un mērķi dzīvē. Varbūt tam arī tā bija jānotiek, lai es varētu tikt nākamajā savas dzīves līmenī.

            Aptuveni pirms 3,7 gadiem iepazinos ar vienu meiteni, kura, kā izrādījās, manā dzīvē nospēlēja diezgan lielu lomu. Kad ar viņu sagājos, sapratu, ka, lai izveidotos nopietnākas attiecības, man dzīvē ir jāsāk mainīt dažas lietas. Viena no tām bija tāda, ka „pieliku punktu” pārējām meitenēm. Šī meitene bija ļoti pareiza, reizām šķita, ka pat pārāk pareiza. Viņa bija arī ļoti ticīga, ar lielām ambīcijām un plāniem nākotnei, kaut tajā pašā laikā viņu varētu uzlūkot par cilvēku, kas gatavs ļoti daudz darīt citiem, pat vairāk nekā sev. Bet kopsummā ļoti pozitīva, un man ļoti patika gan viņas pieeja dzīvei, gan pret citiem cilvēkiem. Arī viņas sapņu pasaule ļoti atšķīrās no pārējo līdz šim satikto cilvēku skatu punktiem uz apkārtējo pasauli un nākotnes plāniem. Šīs attiecības gan ilga tikai trīs mēnešus, jo savas dzīves pieredzes dēļ bijām tomēr pārāk krasi atšķirīgi cilvēki.

            Laiks pēc šķiršanās nebija nemaz tik sāpīgs, cik progresējošs manā dzīvē. Tas bija tas brīdis, kad es atkal aizdomājos par apli dzīvē, par atkārtošanos – ka viss iet uz riņķi. Jutos tā, it kā dzīve ietu uz riņķi, bet no katra apļa (dzīves cikla) neko īpašu tādu neguvu, nebija jaunu atziņu, nebija īsti nekādu mērķu un bija sajūta, ka ne tikai atkārtojas aplis kā dzīves cikls, bet tas arī sākas no jaunu kā bez dzīves pieredzes. Man šķita, ka laiks iet uz priekšu, bet es palieku aizmugurē. Tieši tajā dzīves periodā tādas atziņas pār mani nāca izjukušo attiecību dēļ, kuras man bija ar cilvēku, kam bija ļoti daudz mērķu un sapņu, kas man šķita ļoti progresējoši. Viņa pat izdarīja secinājumus ne tikai par iepriekšējo gadu, bet pat par iepriekšējo dienu. Es nodomāju, ka vēlos dzīvē ko mainīt un ļoti krasi. To arī reiz vēlā vakarā  izstāstīju savam toreiz labākajam draugam. (Viņš gan mani nesaprata. Nobrīnījās, pasmaidīja. Varēja redzēt viņa acīs, ka kļuvu viņam stipri dīvaināks un nesaprastāks. Laika gaitā viss tā izmainījās, ka šobrīd jau 2,5 gadus mēs vispār vairs pat nekontaktējamies). Es sāku pārdomāt savu dzīvi, sāku to pamazām strukturizēt, izrakstot savas vēlmes, veidojot savus mērķus, gatavojot plānus, uzliekot pat sev tādus kā „gavēņus” uz dažādiem darbiem vai izklaidēm, audzinot sevi. Pa šo laiku esmu ticis vaļā no daudziem kaitīgiem ieradumiem savā dzīvē, sāku skatīties savādāk uz pasauli, uz izklaides iespējām (kur pavēries man jauns un daudz plašāks tvēriens) un uz cilvēciskajām attiecībām. Šajā laika posmā esmu iepazinis daudz jaunu cilvēku un pazaudējis lielāko daļu draugu. „Ja esi gatavs mainīties, ir jābūt gatavam, ka arī mainīsies Tev līdzi apkārtējā Pasaule”. Es to nenožēloju, tikai sapratu, ka esmu pietiekami guvis no šiem cilvēkiem un viņi no manis, un tālāk ir jāiet pa atsevišķiem ceļiem. Pa šo laiku esmu sapratis, ka ir ļot svarīgi būt pašam laimīgam: „Citu var padarīt laimīgu tikai tas, kas pats ir laimīgs”. Un, lai pats būtu laimīgs, ir jājūtās labi, ir jāpiepilda savi sapņi, jāredz ceļš uz saviem mērķiem un ir jāpārvar grūtības, nevis no tām jāmūk. Ir vēl tik daudz, ko mācīties, ko redzēt, ko dzirdēt un ko izjust.

            Laika gaitā sāku interesēties par papildus lietām, ko varētu apgūt, iemācīties, izzināt. Cenšos to darīt visās sev interesējošajās jomās un tā katru reizi, kaut ko jaunu iemācoties, saprotu ar katru reizi vēl vairāk nazināmā, ko varētu uzzināt: „Lai kautko jaunu uzzinātu, sākumā ir jāuzzin, kas ir tas, ko nezin”. Apgūstot daudz jaunas interesantas zināšanas, rokoties dziļāk, aptuveni pirms gada esmu uzgājis tādu mācību, kā NLP. Sākumā man ne mazākās saprašanas nebija, kas ir Neirolingvistiskā programmēšana. Spriežot pēc nosaukuma, izklausījās ļoti zinātniski. Kad parakos interneta resursos drusciņ dziļāk, sāku saprast, ka tas ir kaut kas tāds, par ko es vēlos iegūt dziļāku ieskatu. Tajā pašā laikā internetā arī uzgāju iespēju aiziet uz pirmo ievadlekciju pie Daces Rolavas par NLP. Man tas šķita pat ļoti vilinošs piedāvājums. Gala rezultātā, daudz nevilcinoties, iestājos mācību kursā uz praktiķi.

            Turpinājums…….

            Šīs NLP mācības sākās pagājušā gada septembrī. No tā laika cenšos neizlaist nevienu nodarbību. Patiesību sakot šīs ir vienas no mācībām manā dzīvē, uz kurām dodos ar lielu pacilātību, un šīs mācības ar Daci Rolavu tiešām spēj ne tikai iegūt jaunas zināšanas par NLP, bet pat paskatīties uz lietām savādāk, lai rastos vēlme vēl papildus mācīties citas lietas. Šeit mācoties, arī zinu, ka NLP otrdienu vakari ir tie vakari, kad ir iespējams atpūsties no ikdienas darba, gūt jaunu enerģiju un doties mājās ar daudz pacilātāku garastāvokli.

            NLP manā dzīvē…….

            Pati NLP mācība dod man dzīvē lielāku sapratni par to, kāds es esmu no psiholoģiskā viedokļa un kāpēc esmu tāds, kāds esmu, arī kā un kur man sevi labāk realizēt dzīvē. Dod iespēju vairāk izprast savas iekšējās sajūtas un spējas, pieskarties veselības tēmai. Ļauj strādāt ar sevi – strādāt ar savu zemapziņu, ļauj saprast veidu, kā labāk savu zemapziņu nokodēt no negatīvā uz pozitīvo. Dod iespēju saprast arī, kādā veidā ir iespējams palīdzēt citiem cilvēkiem pēc psiholoģiskām traumām un vienkārši palīdzēt dzīvē zemapziņu pārvērst darbībā no negatīvās pieredzes uz pozitīvo. Dod iespēju saprast cilvēka prāta procesus. Parāda, cik liela nozīme ir „enkuriem”. Parāda, kā labāk konstruēt savus mērķus un ceļu uz tiem. Kā strādāt ar fobijām, kā cīnīties ar atkarībām. Ļauj vieglāk paskatīties uz dažādajiem cilvēku psiholoģiskajiem tipiem, pat arī vieglāk saprast, kādi viņi ir un atpazīt no sava paziņu loka, kas ir kāds. NLP dod iespēju dziļāk izprast cilvēku garastāvokļu maiņas, dod iespēju vieglāk saprast, kad cilvēks cenšas mānīties un kā būtu pareizāk ar kādiem cilvēkiem kontaktēties, lai būtu vieglāk abiem saprasties.

            NLP kā mācība sevis izglītošanā ir ļoti vērtīga, un esmu kopsummā ļoti gandarīts, ka esmu atnācis uz šo mācību kursu. Par to visu, ko no NLP un Daces Rolavas esmu paņēmis (iemācījies), pagaidām tīri metaforiski varētu nodefinēt: „Sēžot mājās apaļā istabā, kur katrā uz visām četrām debespusēm ir pavērtas pa vienām lielām stikla durvīm, jūtos diezgan Pasaules pārredzošs. Bet tad atnāk Dace un ziemeļaustrumu virzienā izskalda sienā caurumu un ieliek jaunas lielas stikla durvis. Pa tām iespīd rīta saule, pieeju tām klāt un redzu tādu skatu, kādu pirmīt pat nezināju, ka ir iespējams saskatīt no manām mājām. Es priecājos par visu jauno un esmu gatavs visu izpētīt. Un es saprotu arī, cik daudz ir vēl nezināmā, ko varētu uzzināt.”.

            Respektīvi – šobrīd, mācoties šajā kursā, varbūt superspējīgāks NLP zinātnē kļuvis neesmu, bet toties es apzinos, ko es tagad varu iemācīties, uzzināt. Es apzinos, kādas ir iespējas, es mācos un arī kļūstu zinošāks, un tas mani ļoti priecē. Esmu arī guvis lielu un plašu ieskatu par šo zinātni. Zinu arī to, ka noteikti turpināšu apgūt šo tēmu, iedziļinoties tajā sīkāk un smalkāk un pēc laika iestāšos nākamajā kursā. Šīs mācības man ir arī devušas „dzirksteli” apgūt vēl daudz paralēlas tēmas, kurām tagad centīšos arī vairāk pievērsties: Meta programmas; Numeraloģija; Enegrammas; Uztura mācība; Anatomija; Balss un tās vibrācijas; Senlatviešu zīmes un mājas būvniecības principi; Cilvēka čakras; Psiholoģija; Zemapziņa; Intuīcija un Apzinātie sapņi.

Par tiem pašiem apzinātajiem sapņiem uzzināju netiešā NLP saistībā – šogad vienā jaukā vakarpusē reiz kafejnīcā pie galdiņa runāju ar dažiem sev pazīstamiem cilvēkiem pa dažādām tēmām. Viena no tēmām bija apziņa, zemapziņa un intuīcija. Šī saruna aizgāja tālāk, jo viens no paziņu loka arī apmeklē dažādus seminārus un interesējas par šo tēmu, un es, protams, mācoties NLP, arī biju iesaistījies dziļāk sarunā. Tēma mūs aizveda līdz „Apzinātajiem sapņiem”, par ko pēcāk sāku interesēties interneta resursos un pat žurnāla „GEO” šī gada maija numurā izlasīju par šo tēmu rakstu. Mūsu smadzenes strādā nepārtraukti, turpinot to pat darīt miegā. Tajā pat laikā cilvēks sapņo, un patiesībā sapņo visi cilvēki, neatkarīgi no tā, vai atcerās sapņus vai nē. Ja apzinātajā pasaulē mēs kontrolējam savu rīcību, tad sapņos to dara tikai zemapziņa, kas uzkonstruē mums dažādus sapņus. Tie var būt gan atmiņas no dziļākas pagātnes, gan iepriekšējās dienas notikumi, kas var būt arī sajaukti visos iespējamajos veidos. Zinot, ka zemapziņai nepastāv laika robežas, tā ir arī spējīga mūs sapnī pabrīdināt par tuvākas vai tālākas nākotnes kādu negadījumu vai problēmu. Zemapziņa var caur sapņiem arī mums ļaut saprast kādu radušos problēmu vai parādīt, ka tāda ir un, iespējams, kā ar to cīnīties. Zemapziņa var sapnī netieši norādīt uz kādu veselības problēmu. Sapņi arī ir tie, kas ir daudzus cilvēkus mudinājuši veikt kādu atklājumu vai izgudrojumu, uzrakstīt kādu grāmatu vai uzņemt kādu filmu, ar ko viņi ir kļuvuši slaveni. Ir svarīgi atcerēties sapņus un tos atšifrēt. Jau ilgāku laiku katru rītu kā pamostos, es nesteidzos uzreiz lekt kājās un skriet pa savām darīšanām. Kādas 5 minūtes cenšos atcerēties visu, ko sapņoju un pierakstīt blociņā. Citreiz ir tā, ka neatceros neko, ir tumša bilde, bet, turpinot saspringti domāt, vēl nekāpjot ārā no gultas, sāk parādīties atmiņā pēdējie sapņu kadri. Šobrīd jau man tik ļoti pat nevajag iespringt, lai atcerētos pēdējā sapņa pēdējos kadrus, jo tos salīdzinoši bieži atceros uzreiz, kā pamostos. Tagad tikai cenšos iedziļināties atmiņās vēl ciešāk, lai aizkļūtu līdz vēl tālākām atmiņām par sapņiem. Apzinātie sapņi pavērš arī vēl tālāku soli – sākt apzināties sapnī, ka tas ir sapnis un to kontrolēt: piepildīt vismaz sapnī savas nepiepildītākās vēlmes: uzrāpties augstākajā kalnā, lidināties virs mākoņiem un apceļot citas pasaules. Vajag tikai norādīt sapnī virzienu un zemapziņa veidos jaunu pasauli.

            Šobrīd pielietoju NLP…….

            Kopš sāku mācīties NLP, cilvēkus sāku uzlūkot drusciņ savādāk. Iespējams, agrāk jau biju apzinājies, ka, kas vienam ir svarīgs, iespējams, citam ir galīgi nesvarīgs un otrādi. Toties tagad to apzinos daudz vairāk un cenšos arī vairāk pie šīs domas turēties. Patiesībā tas pat ļauj labāk saprast cilvēkus un vieglāk ar tiem komunicēt. Tāpat arī cilvēkus ir interese tagad uzlūkot pēc reprezentatīvās sistēmas. Tas ļauj daļēji vieglāk uztvert otru. Nav nepieciešamība brīnīties vairs par krasajām domāšanas un uztveres atšķirībām, tās vienkārši ir vieglāk pieņemt. Beidzot arī saprotu, kāpēc viens mans priekšnieks (diskrētais kinestētiķis) un otrs priekšnieks (audiālais kinestētiķis) uzvedas un rīkojas tieši tā, un lielāka sapratne, ko vēlas sagaidīt no manis, vai pat drīzāk – kādā veidā. Tāpat arī ir vieglāk saprast citu apkārtējo cilvēku reprezentatīvo valodu.

            Pievēršu lielāku uzmanību arī pats sev – savām vajadzībām, savām vēlmēm. Cenšos dzīvot vairāk sev un vairāk savu dzīvi. Neļaujos vairs tik viegli tikt izmantots dažādās afērās un darbos, kur tiku patērējis pārāk daudz laika un enerģijas, atstājot vairāk novārtā savas intereses un savu laiku. Vairāk dzīvoju tagad sev un pēc savām vērtībām. Reālāk domāju par nākotni un pārāk neupurēju tam tagadni – cenšos vairāk baudīt arī ikdienu. Grūti vēl pagaidām ar laika trūkumu, bet sāku arī ar šo uzdevumu labāk tikt galā. Un stratēģija tagad man drusku savādāka – nevis cenšos vēl vairāk izdarīt mazākā laika vienībā, bet tieši otrādi – vairāk veltu laiku sev un savām interesēm, kas attiecīgi ļauj man pat vairāk uzspēt izdarīt tajā pašā laika vienībā. Ir svarīgi izdalīt svarīgākus darbus no nesvarīgākiem. Tāpat arī cenšos vairāk pievērsties tagad nesteidzīgi svarīgiem darbiem, ko jau pildu ilgāku laiku. Agrāk pirms NLP biju vairāk pievērsies steidzīgi svarīgiem un nesteidzīgi nesvarīgiem, kas viss uzdzina lielāku stresu attiecībā uz laika trūkumu savā dzīvē. Šobrīd jūtos jau daudz labāk.

            Attiecībā pret citiem cilvēkiem, kas ir mani līdzcilvēki, esmu atmetis pamācīšanas statusu. Mēdzu agrāk aizrādīt, ka to ēst ir neveselīgi vai pareizāk ir darīt tā, norādīju, kā būtu jādara pareizāk vai kā jādara vispār nebūtu. Tagad arī to uztveru mierīgāk, jo cenšos vairs neiespringt uz lietām, kas mani neskar – jo katrs cilvēks tak pats izvēlās, ko ēdīs, kādā veidā taisīs kaut ko un galu galā – kā dzīvos savu dzīvi. Varu tikai sniegt padomu, ja man uzprasa. Jo arī es daru daudzas lietas noteikti ne pareizākajā veidā, un patīkami nebūtu dzirdēt regulāri kādas pamācības no citiem. Tā bēdīgā īpašība, šķiet, ka bija manī ieaudzināta. Nu jau esmu to atmetis.

            Par paša veselību – arī iepriekš vienmēr biju piedomājis pie tā, ko ēdu un pie savā ziņā veselīgāka dzīvesveida tomēr esmu pieturējies. Šobrīd to daru pastiprināti, turoties arī pie teiciena: ”Tu esi tas, ko Tu ēd!”. Lai gan nav tā, ka ēdu tikai veselīgi, bet tomēr tagad izvēlos vēl cītīgāk – pat arī gadījumos, kad izvēlos veselīgāku no neveselīgā un būtībā neko tā īsti sev arī neatsaku. Cenšos arī vairāk ieklausīties savās vēlmēs, tās realizējot. Cenšos ieklausīties zemapziņā, kaut tas tiešām ir viens ļoti grūts un sarežģīts process, jo kā gan atšķirt, ko saka zemapziņa, ko vienkārši iečukst apziņa, liekot noprast, ka tā bija zemapziņa? Tāpēc šobrīd arī cenšos atcerēties sapņus un noskaidrot, kādas domas tiek risinātas brīdī, kad esmu miegā (ko smadzenes prāto brīvgaitas stāvoklī).

            Mērķus un vēlmes tagad domāju tikai īstenības izteiksmē, vizualizēju visu un domāju, ka man tas jau ir un esmu to jau sasniedzis. Ir lietas, ko izdodas sasniegt un ir lietas, mērķi, kas kaut kā negrib galīgi krist manā azotē. Iespējams, ka to neesmu sasniedzis kāda iemesla dēļ, ko vēl uzzināšu – iespējams, ka tā arī ir jābūt. Ja kautko neizdodas sasniegt sev uzliktajā laikā, pārāk nesatraucos, kā to darīju agrāk, jo zinu, ka viss notiek vienalga pareizi. Kādreiz apsēžos klusumā, aizveru acis un prasu zemapziņai padomu. Kā veicas? Grūti atbildēt, bet zinu, ka zemapziņa  ir mani sadzirdējusi – ir tikai tagad man jāsadzird viņa. Pagājušajā lekcijā atkal jautāju pēc zemapziņas modelēšanas sistēmas – vismaz sagaidīju atbildi – ja ne uz jautājumu „kā?”, tad tomēr deva man atbildi uz „kad?”. Un tiešām sajutos uzreiz pacilātāk.

            Agrāk mēdzu skatīties daudz skeptiskāk uz daudzām lietām, un šķita, ka vienīgā taisnība ir tā, kas skaitās taisnība. Tagad daudzkas ir mainījies. Mainīties domas šajā sakarā man sāka jau kādu laiku iepriekš, vēl pirms NLP pievērsos, bet tas viss vienalga ir ļoti saistīts, kur NLP mani vēl vairāk tikai pamudināja skatīties uz visu apstraktāk un vairāk ticēt lietām, visumam un sev! Viens no pagātnes īsiem piemēriem: omai atklāja audzēju. Uztaisīja operāciju, pēc kuras secināja, ka ir metis metasfāzes un ir jāapstaro. Apstarošanas kurss tika pārtraukts, jo omas prāts tiešā veidā sagriezās kājām gaisā. Viņa atcerējās vairāk savu jaunību un gandrīz nevienu neatpazina. Runāja tādā valodā un teikumos, it kā mēs atrastos tiešām senā pagātnē un būtu jābīda mums kādi kriminālfilmas slepeni uzdevumi, kā piem.: „nakts vidū modina visus, ka jāskrien uz melno tirgu darīt aizdomīgus darījumus.” Tētis mans bija uzgājis gan interesantus rakstus, gan noskatījies dažādus video par tēmu „soda un tās ietekme uz mūsu organismu”. Teikšu atklāti, kopš katru rītu tukšā dūšā devām pus tējkaroti sodas izšķīdinātu siltā ūdenī 30 min pirms ēšanas, dažu mēnešu laikā atgriezās ierastā oma un onkoloģiskajā centrā analīzēs vairs netika atrastas audzēja šūnas.

      *          *          *          *          *          *          *          *          *          *

Zāles, operācijas, apstarošanas utt……kas ir pat dārgi un ne katram pieejami. Vai tas nepierāda to, cik mēs patiesībā maz zinam par visumu? Tas pierāda pat to, cik mēs patiesībā maz zinam pat par sevi. Omai palīdzēja soda, iespējams, prāta spēks, iespējams, viss kopā. Bet fakts ir tāds – ka slimība ir uzveikta un ar netradicionālu paņēmienu. No tā varu secināt tikai vienu – ir vairāk jālasa laba literatūra, vairāk jāinteresējas par iespējām arī netradicionālā veidā, ir jāpieļauj vairākas iespējas un risinājumi dzīvē uz vienādu problēmu. Nevajag noliegt, ko nezinam. Vajag uzklausīt citus, jo, iespējams, ir kas ļoti prātīgs sakāms. Ir jāpalūkojas uz pasauli vairāk garīgi nekā materiāli. Ir jātic gan Sev, gan Pasaulei, gan Visumam, gan Dievam! Un, iespējams, ka ticības un mīlestības spēki ir vieni no būtiskākajiem mūsu dzīvēs, ar kuru palīdzību varēsim sasniegt pašas augstākās virsotnes – tādas, kādas pat sapņos nav rādījušās. Un ir jāsapņo, jo, ja ir sapņi, tad rodas idejas un vēlmes – veidojas jauni mērķi, kas liek dzīvei būt daudz pilnvērtīgākai.

Paldies NLP par pašapziņas celšanu un lielākai ticībai saviem spēkiem! Paldies Dacei Rolavai par brīnišķīgu, tiešām aizraujošu un jaunām zināšanām pilnu gadu!

24 Novembris, 2016

Twitter

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 6:46pm
Tā ir mācība par sevis un citu cilvēku izzināšanu. Mācība par to, kā šīs zināšanas pielietot ikdienā, lai uzlabotu savu un arī sabiedrības dzīves kvalitāti. Kurss no 11. vai 21. septembra! INFO - https://t.co/LMPOvssZv0 https://t.co/qM61JZBqog jpc_nlp photo

Instagram

otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:42pm
  • 5
  • 0
otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:39pm
  • 10
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:51pm
  • 12
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:47pm
  • 7
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 12:01am
  • 9
  • 2
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:34pm
  • 6
  • 0
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:28pm
  • 17
  • 0
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 10:08am
  • 10
  • 0
piektdien, Jūnijs 7th, 2019 at 8:56am
  • 9
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 8:10am
  • 5
  • 0
trešdien, Maijs 29th, 2019 at 8:39am
  • 10
  • 1
otrdien, Maijs 28th, 2019 at 11:06pm
  • 15
  • 0
pirmdien, Maijs 27th, 2019 at 10:53pm
  • 9
  • 0
ceturtdien, Maijs 23rd, 2019 at 11:11pm
  • 19
  • 0
trešdien, Maijs 22nd, 2019 at 10:35pm
  • 10
  • 0
sestdien, Maijs 18th, 2019 at 9:14am
  • 14
  • 0
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:53pm
  • 12
  • 1
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:43pm
  • 8
  • 0
piektdien, Maijs 3rd, 2019 at 10:46pm
  • 49
  • 0
pirmdien, Aprīlis 29th, 2019 at 9:02am
  • 12
  • 1
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs