Setup Menus in Admin Panel

Grāmatas konspekts. Autors – Iluta. Pūrvanūrs Č.Ganesans „Pašapziņas spēks”

Pūrvanūrs Č.Ganesans

„PAŠAPZIŅAS SPĒKS”

Kā attīstīt pašapziņu veiksmīgai dzīvei

Priekšvārds

Vai jums nekad nav radusies vēlēšanās uzzināt, kas ir pašapziņa? Pašapziņa ir vispārīgs jēdziens, kuru lieto, lai apzinātu cilvēka iekšējo spēku.

Nevajadzētu meklēt padomus un ieteikumus no ārpuses, bet gan ielūkoties pašam sevī un rast to iekšējo spēku, kas jums palīdzētu izvēlēties savu ceļu dzīvē. Ir svarīgi noskaidrot faktus – tiklīdz kļūst skaidrs, kas tas ir ko jūs vēlaties saņemt no dzīves, vienīgi tad varat ar pārliecību tiekties tam pretī. Tāpēc ir svarīgi pazīt sevi – savu patieso „es”.

Neielūkojoties sevī, nebūtu iespējams izprast savu potenciālu. Daži domā, ka savu spēju attīstīšana nav vienīgi garīga pieredze, kas palīdz atturēties no domām par materiāliem labumiem. Patiesībā tā ir garīga tajā nozīmē, ka dod mums iekšējo spēku ar drosmi un pārliecību stāties pretī dzīves izaicinājumiem.

Mēs visi esam piedzimuši ar potenciāliem talantiem. Katra indivīda ziņā ir talantus  konstatēt un izmantot.

Ne bez pamata uzskata, ka tas, ko cilvēks domā, arī piepildās. Tāpēc, ja vēlaties savā dzīvē ienest pozitīvas pārmaiņas, domājiet pozitīvas domas, un šī optimistiskā attieksme jums noteikti palīdzēs.

Pašapziņa ir panācēja visos vājuma brīžos. Ja esam zaudējuši ticību savām spējām, mūsu centieniem milzīgu triecienu var dot pat mazākā šaubu ēna. Līdzko būsim izpratuši šo pašu galveno faktu, dzīve kļūs patīkama un baudāma.

Izvēlēties

Kad nesteidzīgā solī ejat vai piedalāties sanāksmē, atliciniet pāris minūšu, lai pavērotu ļaudis. Saskaitījis laimīgās sejas, jūs pārsteigti konstatēsiet, ka vairums seju ir izvagotas rūpju pilnām grumbām. Kāpēc cilvēka rūpju nasta atspoguļojas viņa sejā? Mirkli padomāsim: vai tad laimīgiem cilvēkiem nav, par ko raizēties? Vai tad viņu ikdiena paiet bez problēmām? Neviens no tām nav pasargāts. Ikvienu reizi pa reizei piemeklē ciešanas.  Taču vieni savas bēdu nastu spēj panest, turpretī citi – nespēj.

Problēmas nav tikai dzīves sastāvdaļa, tās ir pati dzīve. Bez problēmām dzīve kļūtu prozaiska un garlaicīga. Problēmas rodas vienīgi tad, kad sākat ko darīt. Jo aktīvāks cilvēks, jo vairāk ir problēmu, ar kurām viņam nākas sastapties. Cilvēces progress ir iespējams vienīgi  tāpēc, ka cilvēki strādā, saskaras ar problēmām un tās risina.

Dievs katru vīrieti un sievieti ir radījis kā vērtīgas būtnes. Neapzinoties savu vērtību, nevar gūt panākumus. Nevērtīga nevar būt neviena cilvēka dzīve. Mēs visi esam piedzimuši ar potenciāliem talantiem un spējām un daudz ko zaudējam, ja tos nerealizējam.

Pasaule ir vieta, kur patīkami dzīvot un cilvēkiem ir dota iespēja dzīvi padarīt laimīgāku un saturīgāku. Itin visu, ko prasāt no dzīves, jūs saņemsiet. Tāds ir dabas likums. Jums jāmācās izmantot savas maņas. Divi cilvēki, kuri lūkojas pa to pašu logu, redz dažādas lietas. Dzīve ir logs, un tas, ko jūs pa to logu ieraugāt, ir atkarīgs no jūsu skatupunkta. Dzīve ir izdevība, un ievāktā raža ir atkarīga no jūsu iesētās sēklas.

Lūk, kāpēc saka, ka itin visu, ko prasāt no dzīves, jūs saņemsiet.

Slavens angļu vēsturnieks Tomass Kārlails, kas savā vēsturiskajā traktā padarīja nemirstīgu Lielo franču revolūciju, sacīja: „ Tava dzīve nav tukšs sapnis, bet nopietna īstenība; tā pieder tev pašam, un tikai to tu vari pretstatīt mūžībai”.

Dzīve ir tāda, kādu jūs to izveidojat. Neviens cits, izņemot jūs, nav atbildīgs par jūsu dzīvi. Ja neiemācīsities dzīvi mīlēt, jūs nekad neizpratīsiet tās mērķi un vērtību. Jūs esat piedzimis, un jums ir jānodzīvo līdz pēdējam elpas vilcienam. Starpposms starp šiem diviem notikumiem ir dzīve. Tas ir jūsu visdārgākais īpašums.

Ciešamas cilvēku nekad nepadara vājāku. Vājums ir dvēseles stāvoklis. Daudzi par likstām tikai pasmejas. Neviens negaida, ka dzīve vienmēr būs rozēm kaisīts ceļš.

Vaimanājot par savām likstām, jūs no tām nevarēsiet atbrīvoties. Neļaujiet sevi iebiedēt, kad sastopaties ar kādu problēmu. Vislabāk problēmu var risināt, ar to tieši konfrontējot. Nav neatrisināmu problēmu. Ticiet man, jau pašā problēmā vienmēr ir rodams risinājums. Jums atliek vien to risinājumu atklāt. Lai to panāktu, jums jāsaglabā miers. Skaidra galva atrisinājumu spēj saskatīt ātrāk.

Lai stātos pretī dzīves grūtībām, mums ir nepieciešama tikai pašapziņa. Kas ir pašapziņa? Tā ir ticība saviem spēkiem un spējām. Centieties dzīvē vienmēr saskatīt tās gaišāko pusi. Nekavējoties paša radītajā tumsā, nelaidiet garām dzīves jaukākos mirkļus.

Nav nozīmes savās nelaimēs vainot likteni, tā vietā vajadzētu savu enerģiju virzīt uz ievērības cienīgiem panākumiem. Mūsos ir ielikts neparasts dators – smadzenes – , kas ir milzu enerģiju un domāšanas spēku palīdz tikt galā ar jebkuru dzīves problēmu.

Pirmais, kas mums dzīvē jāņem vērā, – jāapzinās mūsu pašu potenciāls. Ja mēs kā cilvēciskas būtnes neaptversim savu patieso vērtību, mēs nespēsim pilnvērtīgi izmantot savas labākās īpašības. Mums visiem piemīt iedzimtas spējas un talanti, un tie izpaužas vienīgi tad, kad tos izmanto. Sava iekšējā spēka apzināšanās ir pašapziņa.

Būdami vērīgi un domājot ar skaidru prātu, mēs spēsim izvēlēties paši. Līdzko izvēle būs veikta un mēs saskaņā ar to stingri rīkosimies, dzīvē notiks labas lietas. Atcerieties vienkāršu patiesību: neviens patiess darbs nepaliek bez atlīdzības.

Zaudēt, vienīgi lai uzvarētu

Vai maz ir kāds cilvēks, kurš nebūtu izbaudījis zaudējuma rūgtumu? Ikvienam dzīvē nākas ciest zaudējumus, līdz viņš veiksmīgi nonāk pie mērķa.

Neveiksmes vājina apņēmību un atstāj mums dzīvē neizdzēšamas pēdas. Tomēr ne visus cilvēkus neveiksmes emocionāli traumē, jo viņu neveiksmes pārspēj viņu gūtie panākumi. Neļausimies ilūzijām, ka veiksminiekiem dzīve ir kā gluds ceļš. Patiesībā cilvēki gūst panākumus vienīgi pēc tam, kad pieļāvuši kļūdas, mācījušies no tām un izvairījušies no tādu pašu kļūdu atkārtošanas. Ir svarīgi no neveiksmēm mācīties un centies pārvarēt savus trūkumus.

Kad ieraugām koku ar kupliem zariem un masīvu stumbru, mūs sajūsmina tā varenība un majestātiskums. Taču mēs neredzam saknes, kuras iesniedzas dziļi zemē un kuras koku baro un dod spēku. Mēs ievērojam tikai cilvēka panākuma augļus, nevis to, ar kādu cīņu tie izcīnīti. Nereti panākumus kļūdaini uzskatām par laimīgu likteni, bet neveiksmes – par nelaimi. Visi panākumi ir smags darbs un nemitīgas piepūles rezultāts, turpretī neveiksmju cēlonis ir tūļība, pārrēķināšanās un dažreiz arī neparedzēti gadījumi. Sekmes nevar izskaidrot vienīgi ar laimīgu gadījumu vai likteni, tā ir loģiska atlīdzība par darbu.

Katra neveiksme var būt solis ceļā uz panākumiem, ja vien saprotam tās cēloņi un to pārvaram. Neveiksmes ir dzīves skola. Dzīve ir mēģinājumu un kļūdu virkne. Nevienam nav iespējams izvairīties no kļūdām un mēģinājumiem. Neveiksme ir negatīva pieredze, kas, pareizi izprasta, parāda īsto virzienu, kurp doties. Ja baidīsimies no neveiksmēm, mums nebūs nekādu cerību baudīt panākumus. Padarīsim katru neveiksmi par pieredzi un gūsim no tām pareizu mācību. Katrai neveiksmei ir savs cēlonis, tāpēc gari nespriedelēsim, bet analizēsim šo cēloni. Tas ietver mācību, kas ir pozitīva priekšrocība. Pozitīva attieksme pret tām noderēs par tramplīnu jūsu lēcienam pretī panākumiem.

Vērts atcerēties:

  • Neveiksme ir vēl viena izdevība sākt no jauna;
  • Padariet ikvienu neveiksmi par pieredzi un gūstiet no t;as pareizo mācību;
  • Pierakstiet savu neveiksmju cēloņus un meklējiet ceļus un līdzekļus, kā no tiem turpmāk izvairīties;
  • Domājiet pozitīvas domas: „katram tumšajam mākonim ir sudraba maliņa”.

Neļaujiet bailēm nokaut panākumus

Daudzi cilvēki nespēj izmantot savu potenciālu baiļu kompleksa dēļ. Neko nelīdz talants, ja trūkst pašapziņa. Baiļu komplekss attīstās no pašapziņas trūkuma. Bailes sagrauj talantu un bremzē attīstību. Bailes ir tikai šķietama negatīva izjūta, nevis realitāte. Bailes mīt galvenokārt cilvēka zemapziņā, un mums nav ne jausmas par to cēloņiem. Vienīgais ceļš, kā atbrīvoties no bailēm, ir drosmīgi stāties tām pretī. Drosmīgi rīkoties, bailes pakāpeniski izzūd.

Ja ciešat no bailēm, ka tās piemīt vienīgi jums un ir traucēklis vienīgi jūsu progresam. Ar enerģiskām pūlēm no tām iespējams atbrīvoties. Jums tikai tās drosmīgi jāpārvar. Brīdī, kad bailes paceļ galvu, drosmīgi un apņēmīgi stājieties tām pretī. Tā rīkojoties reizi pēc reizes, jūs darīsiet galu bailēm, kas bija pārņēmušas jūsu prātu. Attīstiet pārliecību par savām spējām rīkoties.

Daudziem ir tendence noraidīt uzdevumus kā nerealizējamus, pat pirms viņi tiem ir mēģinājuši pielikt roku. Kā gan jūs varat nonākt pie slēdziena, ka to nav iespējams izdarīt, ja neesat ķēries pie darba un noskaidrojuši, kas būtu darāms? Nav nepieciešams izmēģināt spēku visā. Mēs izvēlamies. Caurmērā mēs parasti uzsākam darīt to, kas atbilst mūsu raksturam un spējām. Tomēr nevajadzētu atturēties no mēģinājuma kaut ko darīt tāpēc, ka baidāmies saskarties ar problēmām. Ja esat pārliecināts, ka spēsiet stāties pretī problēmām un tās atrisināt, tad konkrētais uzdevums būs izpildāms.

Pašapziņa ir ietverta jau pašā augšanas procesā, un mēs to pakāpeniski zaudējam, kad novecojam. Tā nemazinātos, ja vien mēs spētu saglabāt pozitīvu attieksmi pret savām neveiksmēm.

To sauc par dzīvības spēku, un daba to paredzējusi, lai būtu iespējama cilvēka evolūcija. Tikai tad, kad esam pieauguši, mūsos attīstās dažādas bailes un mēs zaudējam pašapziņu.

Nevar būt šaubu, ka pašapziņa ir iedzimta mūsu bioloģiskās struktūras iezīme, turpretī bailes ir iegūts komplekss. Apņēmīgi vēršoties pret bailēm, mēs varam no tām atbrīvoties un attīstīt pašcieņu, lai sasniegtu vēl daudz vairāk.

Pūles nes augļus

Panākumi ir piepūles rezultāts. Nemitīgs darbs, kas ieguldīts par spīti neveiksmēm, liecina neatlaidību. Sekmes gūst vienīgi tie cilvēki, kuri visu mūžu ir neatlaidīgi.

Kad ir skaidrs mērķis un stingra apņēmība to sasniegt, mums attīstās griba pārvarēt visas grūtības. Patīkama kļūst cīņa ar grūtībām. Nevar gūt sekmes bez stipras gribas. Mēs bieži kļūdāmies, domādami, ka „griba” ir „vēlēšanās”. Ikvienam ir vēlēšanās gūt panākumus, taču ne visiem tas izdodas, jo viņi neprot vēlēšanos pārvērst gribā. Vēlēšanās ir pasīva, bet griba – aktīva. Vēlēšanās ir vien nereāla fantāzija. Griba ir apņēmība rīkoties. Vēlmes ir ātri gaistošas un laika gaitā izzūd.

Pašapziņa nav ārēja iezīme, tā mīt cilvēkā pašā, un tikai mēs varam likt tai darboties. Pašapziņa ir dzīvības spēka izpausme, no kura ir atkarīga cilvēka fiziskā un garīgā evolūcija. Negatīvu vides apstākļu un sociālo faktoru ietekmē pašapziņa pakāpeniski mazinās un zaudē savu rezonansi. Turklāt pašapziņu paralizē cilvēka negatīvā pieredze. Tātad pašapziņa, kas ir mūsu izaugsmes sastāvdaļa, garīgi un fiziski gremdē negatīvisms, kurš izpaužas kā mazvērtības komplekss.

Pašapziņu nevar pilnīgi sagraut, jo tā ir cilvēka izaugsmes un attīstības iekšējais elements. Pašapziņa tiek apslāpēta, kad uz prātu iedarbojas ārējie spēki. Veidojas negatīvs sindroms. Šo sindromu var pārvarēt, ieņemot pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Dabas likums nosaka, ka nav tādu pūļu, kuras nenestu augļus. Negatīvais sindroms pastiprinās tikai tad, ja mēs paliekam pasīvas būtnes bez iniciatīvas. Cilvēkam piemīt spēja šo sindromu pārvarēt, nepārtraukti darbojoties, lai sasniegtu mērķi. Apņēmība rīkoties ir „griba”.

Ikreiz, kad cenšamies kaut ko darīt, jāatzīst, ka neveiksmes ir daļa no pūlēm, lai gūtu sekmes. Kad esat kaut ko sasniedzis, nevajag atdusēties uz lauriem. Šim panākumam jākļūst par pamatu turpmākajiem centieniem gūt panākumus un tiekties tālāk.

Nekādas pūles nedod tūlītējus rezultātus. Ir nepieciešama pacietība pēc smaga darba spēt sagaidīt augļus.

Viss, kas cilvēkam vajadzīgs, lai gūtu panākumus dzīvē, ir vien pašapziņa. Tā ir dzīves dārgumu krātuves atslēga.

Panākumus var gūt tikai smagā darbā

Kad smagi strādājam, esam pārliecināti, ka ievāksim bagātīgu ražu. Panākumu lielākais ienaidnieks ir slinkums. Slinkums ir iegūta īpašība, ko bieži vien ir radījusi nepilnvērtības izjūta. Slinkums nekad neatmaksājas. Dažiem ir tendence sevi salīdzināt ar veiksminiekiem, viņu panākumus skaidrojot ar laimes gadījumu, bet paša likstas – ar neveiksmi. Patiesībā neviens nav dzimis kā izcila personība. Visi, kuri sasnieguši izcilību, tādi kļuvuši, tikai un vienīgi smagi strādājot.

Visas spējas ir iegūtas īpašības. Erudīciju var iemantot, pastāvīgi vingrinoties un ieviešot jauninājumus. Pat cilvēka iedzimtajam potenciālam rodas izdevība izpausties tikai tad, kad viņš sāk rīkoties. Katra sasnieguma pamatā ir smags darbs. Kāds ir pareizi konstatējis, ka izcilība nav dota vairākumam. Bez šaubām, izcilība ir atzinība par sasniegumiem, kas ir rezultāts cilvēka spējām un smagam darbam.

Gudri ir vārdi: cilvēks kļūst tas, par ko viņš domā. Liktenis nav ārējs spēks, kas iedarbojas uz mums, to nosaka tikai mūsu iekšējās domas un tām sekojošās darbības.

Pastāvīgi vingrinoties un ieviešot jaunievedumus, ir jāattīsta iemaņas un tās prasmīgi jāliek lietā. Cilvēki, kuri neprot tvert izdevīgu brīdi, nekad negūs panākumus. Ar spriešanas spēju apveltītajam cilvēkam jāizdara pareiza izvēle, jāizkopj nepieciešamās iemaņas, čakli jāstrādā un jāgūst sekmes. Ne vienmēr dzīves apstākļi ir tādi, kādus mēs vēlētos, bet mūsu ziņā ir šos apstākļus grozīt, lai tie atbilstu mūsu vajadzībām. Katra darba efektivitāte ir atkarīga no tā, cik uzcītīgi darbu veic, un no gribasspēka. Vienīgi tad būs sasniedzams itin viss. Tāpēc ir vajadzīga pozitīva attieksme pret dzīvi.

Pašapziņu rada saprātīgs dzīvesveids.

Dzīve nav smaga nasta, bet gan izdevība dzīvot un baudīt. Kad dzīve kļūst par nastu? Teorētiski mēs zinām, ko vajag un ko nevajag darīt. Tomēr ikdienas dzīvē ļaujamies lietām, no kurām būtu jāizvairās, un rezultātā nesam nevajadzīgu bagāžu, ja dzīve vispār var kļūt par nastu, tad par tādu to padarām mēs paši.

Mēs nevaram izvēlēties dzimšanas vietu. Arī to, vai esam piedzimuši bagātā vai nabadzīgā ģimenē, nosaka tikai liktenis. Bet augot kļūstam neatkarīgi, neatkarīgi no vairākiem faktoriem, kuri ietekmē mūsu dzīvi. Mēs varam nospraust sev dzīves ceļu un iet pa to, izvairoties no slazdiem, pārvarot barjeras, pieņemot izaicinājumus un pilnībā izmantojot izdevīgas situācijas. Daudzi nes savas pagātnes nastu, palaizdami garām izdevību, ko piedāvā tagadne, un tā sabojā nākotni. Mēs nevaram atgriezties atpakaļ pagātnē, mēs nezinām, ko sola nākotne. Reāla ir tikai tagadne, un tā ir pilnīgi mūsu rīcībā. Tātad, ja labi nodzīvosim katru dienu, mēs dzīvi padarīsim par patīkamu pieredzi.

Jāņem vērā vēl kas – nevajag atlikt uz rītdienu to, kas jāpadara šodien. Kad kaut ko atliek uz rītdienu, mēs pazaudējam šodienu un nav nekādas garantijas, ka tā nenotiks arī rīt. Šodien nepabeigtais darbs kļūst par slogu rītdienai, un pastāv iespēja, ka šis slogs no dienas uz dienu pieaugs, līdz kļūs tik smags, ka mēs no tā atteiksimies, apgalvodami, ka tas nav mums pa spēkam.

Laikus jārūpējas par ikvienu lietu, vienalga, vai tā ir liela vai maza. Darba vai uzdevuma atlikšana nekad neatmaksājas, bet pat sarežģī to, kas ir vienkāršs un viegls.

Dažkārt tam, kas šķiet neatrisināma problēma, var būt vienkāršs risinājums, ja uz to paraugās pareizā perspektīvā. Pozitīvu domāšanu nodrošina vienīgi pašapziņa.

Jums itin ir viss sasniedzams

Ir cilvēki, kuri baidās ķerties pie lieliem darbiem. Savukārt citi sāk nervozēt, saskaroties pat ar mazām problēmām. Nav nekā tāda, kas pats par sevi ir grūts vai viegls. Šādu šķietamību rada tikai mūsu uztvere. Jebkurš darbs, to kopumā aplūkojot, var likties šaušalīgs, bet sadalīts daļās, kļūst vienkāršs un viegli padarāms.

Visa pasaules civilizācija, kuras lielums un diženums mūs pārsteidz šodien, ir tūkstošiem gadu ilgu cilvēku centienu koprezultāts. Ja jebkuru lielu uzdevumu analizējam šajā kontekstā un sadalām to posmos atbilstoši laika skalai, tas kļūst vienkāršs.

Viss, ko redzam, – grandiozās celtnes un milžiem līdzīgās mašīnas, itin viss, ko nav radījusi daba, ir reāli pieminekļi cilvēka sasniegumiem.

Neapmulstiet, ja ir jāveic liels uzdevums. Sāciet rīkoties, un, pat ja ik dienu paveiksiet vien mazumiņu, īsā laikā būsiet pārsteigts par saviem sasniegumiem.

Daudzi jau pašā sākumā, ieraugot uzdevuma milzīgo apjomu, samulst un izvēlas vieglāko ceļu, atsakoties no tā. Ja vēlēšanās darīt darbu ir patiesa, tad jūs izanalizētu veidus un līdzekļus, kā to veikt. Ja ir gribasspēks, pats mērķis mūsu atmiņā nemainīsies un katru izaicinājumu, kas stājas mūsu ceļā, varam pārvērst priekšrocībā, tiecoties uz savu mērķi.

Tā kā mēs esam atkarīgi no ārējiem – kā vides, tā arī individuāliem – apstākļiem, reizēm gadās dažādi nelabvēlīgi notikumi, pār kuriem mums nav varas. Šie nelabvēlīgie atgadījumi atstāj negatīvu ietekmi uz mūsu centieniem un var mūs iedzīt grūtsirdībā. Vislabāk ir notikumiem stāties pretī, izstrādāt stratēģiju, kā pārvarēt grūtības, un ar gribasspēka palīdzību turpināt konkrēto darbu. Šādu attieksmi pret izaicinājumiem sauc par raksturu, kuram ir būtiska loma, lai dzīvē gūtu panākumus.

Sokrāts pirms diviem tūkstošiem gadu aicinājis: „Cilvēk, izzini pats sevi”. Trijos vārdos lielais sengrieķu filozofs ir atklājis cilvēka milzīgās potences, vienīgi cilvēkam ir jāapzinās savs spēks. Daudziem tas neizdodas – ne tāpēc, ka mēs nebūtu spējīgi, bet tāpēc, ka savas spējas neapzināmies. Mums jābūt absolūti pārliecinātiem par sevi un to, ka tikai tā mēs celsim gaismā savu iekšējo spēku.

Kā pārvarēt vājības

Ikvienam ir savas vājības, tāpēc nav nekādas vajadzības par tām pastāvīgi runāt. Vājības darbojas kā šķērslis progresam un novērš no mērķa.

Dažreiz kad prātu nodarbina lielākas problēmas, mēs nespējam saprast vienkāršas lietas. Šādas vājības lielākā vai mazākā mērā piemīt ikvienam. Ne visas vājības negatīvi ietekmē mūsu rīcību. Tomēr dažās vājības iespaido dzīves gaitu un mums no tām, protams, ir jātiek vaļā. Parasti mēs savas vājības neapzināmies, jo tās ir kļuvušas par mūsu būtības iezīmi. Tās izpaužas mūsu rīcībā, un tās var pamanīt citi. Patiesībā mums būtu jāpateicas ikvienam, kurš pievērš uzmanību mūsu vājībām. Arī dzīvē iegūtās vājības var dalīt divās kategorijās. Vienu vājību cēlonis ir iedzimts, otru – audzināšana un vides ietekme, Jo agrāk mēs no tām atbrīvojamies, jo labāk esam sagatavoti dzīvei.

Tam, ka apzināmies savas vājības, nevajadzētu mūs novest pie iekšēja baiļu kompleksa rašanās. Līdzko būsim vājību identificējuši, mums būs viegli ar apzinātu piepūli no tās atbrīvoties. Mums vajadzētu mierīgi analizēt neveiksmes cēloņus. Tas var būt slikts garastāvoklis, steiga, bailes, nepilnvērtības izjūta – katrs atsevišķi vai pat visi kopā. Tiklīdz ir noteikta diagnoze, nav grūti atrast zāles.

Pat tas, kas mums sniedz nekaitīgu baudu, var pārtapt vājībā. Dažas vājības ir iedzimtas. Tās izpaužas uzvedības moduļos, kuri līdzeno dzīves ceļu padara grumbainu. Analizējot savu raksturu un izmantojot pašnovērošanu, varam identificēt iedzimtās vājības.

Izprast savas vājības ir tikpat svarīgi, kā apzināties savu spēku. Ja neizdodas nokratīt vājību nastu, tās kļūs par pretsvaru, iespaidojot mūsu spējas. Kad tas notiek, mazinās mūsu panākumi, un mēs zaudējam pašapziņu. Vājības, vienalga, vai tās ir iedzimtas vai iegūtas dzīves laikā, ir šķērslis jebkura indivīda attīstībā. Tāpēc mūsu primārajām rūpēm jābūt par to, kā atbrīvoties no visām vājībām.

Reģistrējiet savus sasniegumus

Pašapziņu nevar izveidot vienā dienā. Tā veidojas tikai pastāvīgas un neatlaidīgas praktiskās darbības rezultātā. Jo lielāki ir jūsu sasniegumi, jo stiprāka ir pašapziņa. Izveidojiet paradumu katru dienu reģistrēt savus sasniegumus. Katru dienu fiksējot savus sasniegumus, jūs izveidosiet arī savu spēju un talantu bilanci. Tā būs izdevība noskaidrot trūkumus un tos novērst. Celsies jūsu darbības efektivitāte.

Pašapziņu nekad nevar attīstīt, tikai fantazējot par sasniegumiem. Ikviens panākums rodas rīcības, nevis fantāzijas rezultātā. Ja fantāzijas netiek pārvērstas darbībā, jūs paliekat tur, kur esat. Progress nozīmē virzību uz priekšu pretī konkrētam mērķim. Pašapziņu cilvēkam var dot tikai konkrēti sasniegumi. Panākumu priekšnoteikums ir mērķtiecīga darbība. Kad sasniegums gūts, tas palīdz attīstīt pašapziņu un piešķir nepieciešamo garīgo spēku, lai sasniegtu arvien vairāk un vairāk. Ceļš uz panākumiem sākas, kad dzirkstele pāraug liesmā un iekvēlina uz darbību. Ikviens sasniegums ir smaga un neatlaidīga darba rezultāts. Uz šo mazo sasniegumu pamata izaug pašapziņa.

Analizējot evolūciju un tās progresu, skaidri var saskatīt, ka dzīvības spēks, kas darbojas caur pašapziņas līmeni, galu galā radīdams cilvēku, ir visa tā summa. Visiedarbīgākais ierocis cilvēkā ir pašapziņa, kas var viņam palīdzēt piepildīt jebkuru vēlēšanos.

Evolūcija un pašapziņa

Evolūcija ir izaugsmes process, balstīts uz cilvēka paša pūlēm. Cīņa par eksistenci katra dzīvā būtne cenšas uzlabot savas fiziskās spējas un galu galā – sugu, paaudžu gaitā attīstot noteiktas īpašības, kuras palīdz izdzīvot. Pastāv pieņēmums, ka cilvēks evolūcijas rezultātā attīstījies no pērtiķa un ka cilvēkam tuvākais radnieciskākais dzīvnieks ir gorilla. Tas bija attīstības posms, kad šie četrkājainie dzīvnieki sāka staigāt uz divām kājām un priekškājas izmantot kā rokas. Evolūcijas process bija iespējams tāpēc, ka katra suga attīstīja ne vien fiziskās spējas, bet arī uzlaboja izdzīvošanai nepieciešamās iemaņas.

Galvenais faktors ir sugas vēlēšanos izdzīvot, kura to vadīja cauri attīstības etapiem. Izgājis cauri gorillas stadijai, cilvēks sāka attīstīt savu smadzeņu potenciālu, un kopš tā laika augšupejošā evolūcija ieguva jaunu pavērsienu. Izmantojot smadzeņu spēku, viņš ieguva spēju ne tikai pielāgot savām izdzīvošanas vajadzībām apkārtējo vidi, bet arī pats radīja ārējus līdzekļus sevis nodrošināšanai, pret stihiskām nelaimēm. Viņa smadzeņu spēks un spējas tik strauji pilnveidojās, ka attīstījās civilizācija.

Ikviena suga tiecas pielāgoties, lai labāk izdzīvotu. Vēlēšanās izdzīvot evolūcijas procesā kļūst vitāla, un cilvēks ar savu smadzeņu un domāšanas spēju ir attīstījis prasmi valdīt pār citām dzīvām būtnēm un izmantot tās savā labā.

Domāšanas procesam kļūstot par pamatu cilvēka darbībai, šo darbību ietekmē tā spēks vai vājums. Ja cilvēks nav stiprs domās, tad viņš nevar būt stiprs darbos. Viņa domas padara stiprākas vai vājina divi faktori. Viens faktors ir viņa griba, otrs – ārējie iespaidi. Cilvēks var stiprināt gribu, ja to vēlas, taču viņa domas var ietekmēt arī ārējā vide, to vājinot. Lai domas padarītu stiprākas, viņam jāattīsta stiprs gribasspēks. Šo domas stiprināšanu ar gribasspēka palīdzību sauc par pašapziņu.

Evolūcijai nonākot cilvēka attīstības stadijā, pārsvaru guva domāšanas process un evolūcija sasniedza pakāpi, kad par izšķirošo faktoru kļuva domāšanas prasmes izkopšana. Pašapziņa kā būtisks izdzīvošanas faktors ir apzināts, jo cilvēks spēj domāt, turpretī citu sugu dzīvniekiem tā darbojas neapzināti.

Cilvēkus ietekmē citu cilvēku domas un izturēšanās, pieredze un apkārtējā vide. Tātad mums kā cilvēku domas pastāvīgi nosaka ārējie faktori un, ja tiem ir negatīvs iespaids, mūsu pašapziņai ir tendence zust. Pieredze nav tas, kas ar mums notiek, bet gan mūsu reakciju kopsumma uz to. Var pozitīvi raudzīties pat uz kļūmīgām situācijām un tās pārvērst izdevībās. Daudz svarīgāk ir tas, kā jūs situāciju uztverat, nekā tas, kāda tā ir patiesībā.

Vienīgi pašapziņa veido pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Ja domājam, ka kaut ko spējam izdarīt, mēs to izdarīsim. Tāpēc arī mēdz teikt, ka tas, par ko cilvēks domā, piepildās. Visam, ko mēs redzam, sākums ir ideja, kas nav nekas cits kā tikai doma. Katrs projekts vai plāns dzimst no organizētām idejām. Bez idejām nekas nenotiek. Cilvēka ziņā ir domāt, attīstīt plānu un pēc tam attiecīgi rīkoties. Domāšana ir cilvēka eksistences būtiska sastāvdaļa. Tā kā katra viņa rīcība piedzimst no domas, tad, kontrolēdams domas, viņš var kontrolēt arī savu rīcību. Doma ir mūsu prāta iekšējā reakcija, un tāpēc mēs spējam lemt par savu domu raksturu. Cilvēka ziņā ir arī tās stiprināt vai vājināt.

Cilvēkam, pašam attīstītākajam no visām dzīvām radībām, piemīt spēja domāt, un stiprināt savas domas, viņš var ļoti daudz ko sasniegt. Savu domu stiprināšanu arī var saukt par pašapziņu. Pašapziņu iedīglis mīt jau pašā mūsu būtnē, un tikai mūsu spēkos ir rosināt pašapziņu un stiprināt domas, lai sasniegtu mērķi.

Visa sākums ir doma

Kā redzējām, visa civilizācija ir cilvēka domas produkts. Katra darbība ir dzimusi no domas. Smadzenes ir cilvēka nervu sistēmas galvenā sastāvdaļa, un tiek uzskatīts, ka tajās mīt prāts, kuru var iedalīt trīs līmeņos: apziņas prāts, zemapziņas prāts un virsapziņas prāts.

Domas, ko fiksē zemapziņas parāts, ir spēcīgas un nosaka daudzas mūsu izturēšanās iezīmes, lai gan mēs neko nezinām par saikni starp domu un tai sekojošo izturēšanos. Apziņas prāts cilvēku kontrolē, un daudzas mūsu ikdienas darbības notiek, tam operatīvi funkcionējot.

Zemapziņas prātam ir cita loma. Jūs apzināti izvirzāt mērķi un stingri vēlaties to sasniegt. Tas sākas kā ideja apziņas prātā, bet, ja neesat pietiekami neatlaidīgs, tā pēc kāda laika pagaist no prāta. Ja par šo ideju nemitīgi domājam, tā iespiežas atmiņā, pakāpeniski nogulst zemapziņā un sāk rosināt uz apņēmīgu darbību.

Zemapziņa ir prāta visspēcīgākā daļa, un, tiklīdz tajā iegulstas kāda ideja, tā dara brīnumus, ideju vēršot realitātē. Zemapziņas prāts mistiskā veidā realizē jebkuru nopietnu domu. Ikviena ideja, kuru lolojam savā apziņā, pakāpeniski rod izpausmi zemapziņas prātā, izstrādājot savu plānu idejas pārvēršas īstenībā.

Daudz cilvēki par savu iekšējo spēku neko nezina un pieļauj, ka viņiem pat apziņas līmenī pazūd labas idejas – apziņas līmenī paliek vienīgi vēlēšanās, taču, ja šī vēlēšanās netiek nostiprināta kā griba, tai nekad nebūs izredžu atrast vietu zemapziņā.

Katram no mums ir iespējas izmantot zemapziņas prātu, un tiem, kuri to izmanto dzīvē veicās. Mūsu ikdienas dzīvē zemapziņas prāta lomu var just, ja rūpīgi analizē visu, kas notiek ar mums un apkārt mums. Ideja ir kā sēkla – ja to iesēj zemapziņā, tā pakāpeniski izaug par lielu koku, pārveidodama atsevišķo domu lielā panākumā.

Pašapziņa – tas ir vēl viens nosaukums ticībai savām spējām. Ikviena ideja, kuru balsta pašapziņa, iesakņojas zemapziņas prātā un izraisa nepieciešamo iniciatīvu un enerģiju, lai to realizētu.

Sāciet darboties, un jutīsiet enerģijas pieplūdumu

Cilvēkiem bieži vien ir tendence domāt, ka viņiem trūkst nepieciešamo spēju, lai darītu to, ko vēlas. Mēs izvirām lielus mērķus, bet neesam pārliecināti, vai mums izdosies tos sasniegt, jo trūkst ticības savām spējām. Tāpēc pārstājam darboties, lai mērķi sasniegtu.

Patiesībā tas ir aplams pieņēmums. Gribasspēks spēj darīt brīnumus.

Ir vispāratzīts fakts, ka cilvēka smadzenēm piemīt potenciāls, un mums jāmācās šo potenciālu pilnībā izmantot. Bieži saka, ka gribošs gars, bet fiziskais ķermenis ir vājš. Patiesībā tas nav pareizi. Ja gribošs ir prāts, tad arī ķermenis kļūst stiprs. Veiksminieki ir pierādījuši, ka ar gribasspēku var veikt lielus darbus.

Mūsu apziņa ir visu mūsu domu miteklis, un no tās nāk darbība. Kad sākam darboties uz domām, apziņas darbībai nepieciešamā enerģija tiek piegādāta no zemapziņas. Zemapziņas enerģijas daudzums ir neierobežots, un apziņa jebkurā mirklī var no tās iegūt vajadzīgo enerģiju. Taču tas notiek vienīgi tad, kad sākam strādāt.

Zemapziņa ir saikne starp apziņu un Visuma saprātu. Par Visuma saprātu sauc kosmosa enerģiju, kas aizpilda Visumu. Lai arī kāda enerģija būtu nepieciešama apziņai, to piegādā zemapziņa, kas savukārt vajadzīgo enerģiju saņem no Visuma saprāta. Tā kā Visuma saprāts ir neizsmeļamas enerģijas avots, mēs vienmēr caur zemapziņu varam no tā saņemt nepieciešamo enerģiju.

Kā konstatēts iepriekšējā nodaļā, zemapziņas darbība ir noslēpumā tīta. Tā piegādā ne tikai smagam darbam nepieciešamo enerģiju, bet arī rada idejas, lai piepildītu mūsu mērķus.

Kad ir izvirzīts mērķis un ir apņemšanās, zemapziņa uzņemsies atbildību par noderīgu ideju sasniegšanu, lai uzdevumu īstenotu, turklāt vēl radīdama tam labvēlīgus apstākļus.

Ikvienam, kurš vēlas būt veiksminieks dzīvē un paveikt izcilas lietas, jāveido attieksme pret smagu darbu. Šim nolūkam vajadzīgās enerģijas saņemšana nav nekāda problēma. Enerģiju sāksiet saņemt  no brīža, kad ķersieties pie darba.

Aktivizējot smadzenes, mēs varam izraisīt Visuma enerģijas plūsmu savā ķermenī. Tieši tāpēc es saku: sāciet strādāt, un, jūs saņemsiet darbam nepieciešamo enerģiju. Tas ir vienkāršs dabas likums, kas darbojas Visuma sistēmā.

Lūgšanas, meditācija un ticība

Angļu dzejnieks Alfreds Tenisons rakstījis: „Lūgšanas saliedē pasauli ciešāk, nekā varētu iedomātie”. Neviens nevar par augstu novērtēt lūgšanas spēku un vērtību. Lūgšanas ir koncentrēšanās metode uz Visuma spēku. Tā kā cilvēks ir atkarīgs no apkārtējās vides un pakļauts apstākļiem, kurus nespēj regulēt, viņš bieži zaudē dūšu, jūtas nespēcīgs un zaudē pašapziņu. Šādos gadījumos cilvēks var atgūt enerģiju ar lūgšanām un meditāciju, ar pārliecību stājoties pretī dzīves izaicinājumiem.

Mūsu senči uzskatīja, ka lūgšanas un meditācija ir mierīgas un laimīgas dzīves līdzekļi. Viņi norādīja uz noteiktiem rituāliem, lai dzīvi ievadītu pareizās sliedēs. Diemžēl laika gaitā šie rituāli ir deģenerējušies vairs tikai par rutīnas darbībām bez jebkāda efekta.

Lūgšanas ir pirmais solis uz meditāciju. Lūgšana ir tikai domāšana par Dievu, bet meditācija – koncentrēšanās uz Dievu. Lūgšana piepilda mūsu prātu ar dievbijīgām idejām, turpretī meditācija mūs savieno ar Dievu.

Vispirms noskaidrosim, kas ir meditācija. Kā jau iepriekš teikts, meditācija ir veids, kā izslēdzam no savas apziņas visas domas, lai to vietu aizņem zemapziņa. Patiesībā, atbrīvodami savu apziņu no domām, mēs rosinām zemapziņu savienoties ar Visuma saprātu. Mūsos sāk ieplūst Visuma enerģija, apgādājot ar iekšējo spēku, lai mēs spētu jebkuru uzdevumu veikt viegli un ar pārliecību.

Meditācija ne tikai attīra prātu, bet arī uzlabo apziņas stāvokli, kam ir būtiska loma, izdarot atlasi un izvēli. Meditācijas laikā cilvēks saņem Visuma enerģiju, kura dod milzīgu spēku veikt jebko dzīvē.

Meditācija ir vienīgais ceļš, kā atgriezties dabiskajā stāvoklī. Šajā stāvoklī mēs savienojamies ar dabu un mums kļūst izmantojami visi dabā pieejamie enerģijas avoti. Šajā procesā nostiprinās prāts, mūsu idejas kļūst skaidrākas un spēcīgākas. Tā mēs iegūstam vajadzīgo pašapziņu, lai darītu visu, ko vēlamies.

Jābūt skaidram, ka pašapziņa nav kas tāds, ko var saņemt no ārpuses. Tā jau ir cilvēkā kā viņa būtnes neatņemama daļa. Mums tikai jāapzinās savs iedzimtais potenciāls un jāsāk darboties, pilnīgi paļaujoties uz savu spēju rīkoties. Gūt šo apziņu mums palīdz ticība Dievam, lūgšanas un meditācija.

Mūsdienu dzīves problēmas

Mūsdienu dzīvi nosaka tehnoloģiskā attīstība un laika trūkums. Cilvēks atrodas savu izgudrojumu un neskaitāmu ierīču ielenkumā, bez kurām dzīve viņam šķiet neiespējama. Evolūcijas teorija, kuras pamatā ir cīņa par eksistenci, ir ieguvusi jaunu dimensiju, un konkurence cilvēku starpā kļuvusi par „žurku skrējienu”. Tātad dzīves grūtības pieaug, jo palielinās stress un tā rezultātā – spriedze. Konkurence notiek ne tikai starp dažādiem talanta un efektivitātes līmeņiem, bet arī starp prasmi manevrēt un pārspēt viltībā. Īsumā – tā nav tieša konkurence par izdzīvošanu, bet netieša sacensība, kurš kuru iznīcinās.

Katram indivīdam ir tiesības ļaut pilnībā izpausties savām spējām. Taču mūsdienu dzīve daudziem šīs tiesības ir liegusi tāpēc, ka beigusi darboties sociālā struktūra ētiskā līmenī, tā ir pilna ar sparu traucas pa materiālisma sliedēm. Tas ir strupceļš, kuru nevar novērst neviens, kas vēlas dzīvē gūt panākumus.

Par svarīgu faktoru panākumu gūšanai dzīvē ir kļuvušas indivīda garīgās spējas un tas, kā viņš tās izmanto. Mūsdienās no konkurences nevar izvairīties un ,lai dzīvē gūtu panākumus, ir jāmācās to pareizi izmantot.

Mūsdienās cilvēkam ir jāizdara izvēle atkarībā no savām vajadzībām, talanta un temperamenta. Vai nu jūs maināt savu attieksmi un izdzīvojat tajos apstākļos, kādos atrodaties, vai arī radāt tādus apstākļus, kuri atbilst jūsu sasniegumiem un talantam. Pēdējās izvēles gadījumā svarīga loma ir pašapziņai.

Cilvēks ir dzimis, ne tikai lai eksistētu kā citas būtnes, bet ir apveltītas ar neparastām smadzeņu spējām. Viņam ir jācenšas no dzīves saņemt maksimāla labumu. Cilvēka piecas maņas ir tiktāl attīstītas, ka viņš spēj variēt savas darbības, lai dzīvē gūtu maksimālu laimi. Bez pašapziņas laime paliks kā mirāža, jo jūs nespēsiet iegūt to, kas jums šo laimi sniedz.

Savu spēju apzināšanās it tikpat svarīga kā pašas spējas. Kā jau norādīts, pašapziņa ir raksturīga cilvēka dabas iezīme, taču dažādu negatīvu iespaidu dēļ tā kļūst latenta un neaktīva. Ikreiz, kad ir nepieciešams, jūs varat to aktivizēt un realizēt savas dabas dotās spējas.

Konkurences izaicinājumi cilvēku nogurdina un dažkārt rada bezpalīdzības un neticības izjūtu. Mūsdienu dzīvē šādas situācijas ir neizbēgamas, un, ja vien cilvēks nav gatavs tām drosmīgi stāties pretim, pilnīgi iespējams, ka dzīve viņu nogurdina un viņš krīt depresijas bezdibenī. Krīze nekādā ziņā nav jāuztver traģiski, un bez uztraukuma ir jāmeklē risinājumi tās pārvarēšanai. Tam vajadzīgs prāta spēks un stipra pašapziņa. Pašapziņa ir mūsu būtības sastāvdaļa, un tā vienīgi no jauna jāatklāj.

Cilvēki baidās nevis no problēmām, bet gan no tās sekām, un tas neļauj viņiem rīkoties. Ja kādu problēmu aplūko pareizā perspektīvā un ar pareizu uztveri, tad tā vairs nešķiet nepārvarama. Mūsdienu dzīves prasības ir lielas, un nav iespējams izvairīties no tā, ka var rasties daudzas sarežģītas situācijas, kurām būs nepieciešama uzmanība un tūlītējs risinājums. Tāpēc vēl jo vairāk nedrīkst ļaut uzbangot emocijām un ir nepieciešams attīstīt pozitīvu attieksmi pret tām.

Pašapziņas vairošanas paņēmieni

Kopš brīža, kad jūs spērāt pirmos soļus, līdz laikam, kad sākāt staigāt, šo fizisko dinamiku darīja iespējamu jūsu dabiskā pašapziņa. Jūsu pašapziņu pakāpeniski ir stiprinājuši audzināšanas apstākļi un pieredze.

Vienkāršā patiesība ir tā, ka pašapziņas sakne rodas zemapziņā. Kad šīs saknes saņem pienācīgu barību, pilnā krāšņumā uzplaukst pašapziņa. Viss, kas tiek apzināti darīts un ar pārliecību atkārtots, atrod stingru pamatu zemapziņā.

Dažu negatīvu notikumu dēļ, kas atstājuši pēdas pieredzē, mūsu prāts ir „pieskaņots” negatīvi un liek zaudēt ticību sev. Mēs sākam zaudēt ticību savām spējām un ierobežojam savas darbības, baidīdamies, ka varam ciest neveiksmi. Tas ir negatīvs sindroms, kuru iespējams pārvarēt ar pozitīvu skatienu uz dzīvi.

Pieaugot pozitīvai domāšanai, vairosies mūsu iekšējais spēks. Pozitīvās attieksmes izraisītā pašapziņa katrā ziņā radīs labvēlīgus apstākļus panākumiem. Ļoti svarīgi ir dzīvē tas, ka mēs ietērpjam savas domas un ar tām „darbojamies”. Cilvēkam piemīt spēja pēc patikas pieskaņot savas domas. Līdzko ir notikusi pozitīvā pieskaņošana, viss kļūst vieglāk. Pazūd šķēršļi, izgaist šaubas, un mēs ar pārliecību virzāmies pretim mērķim.

Pozitīvās domas ir iespējams fiksēt prātā. Ir zināms, cik lielu iespaidu uz prātu atstāj uzskates līdzekļi. Itin viss, ko redzam, mēs bez grūtībām atceramies . Mēs spējam redzēt ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Aizverot acis, varam garīgi vizualizēt visu, ko vien vēlamies. Aizverot acis, fiziskā redze atslēdzas, un šajā stāvoklī visu, ko iedomājamies, mēs redzam garīgi. Šī ir neparasta spēja, kura cilvēkam dota un kuru viņš var pilnībā izmantot savā labā. Mums šī spēja jāizmanto, lai gūtu pašapziņu.

Zemapziņas parāts palīdz mums fantāziju pārvērst īstenībā. Mūsu uzdevums ir savu iztēli stiprināt, konkretizējot garīgo attēlu. Tā rīkojoties, jebko var izdarīt ar lielu pašapziņu.

Ņemiet vērā, ka par visu ir jādomā pozitīvi. Dažādu faktoru ietekmē, daudzi no mums bez vajadzības uztraucas, vai nākotnes notikumi dzīvē būs viņiem labvēlīgi un nesīs laimi. Atskatoties pagātnē būsim pārsteigti, kad konstatēsim, ka daudz kas, no kā baidījāmies nemaz nenotika. Vairumā gadījumu mūsu bailēm nav pamata. Tāpēc ir labi, ja uz dzīvi lūkojamies pozitīvi. Tā mēs ne tikai atbrīvosimies no pašreizējām bailēm, bet arī ar priecīgām acīm sāksim raudzīties nākotnē. Ja zemapziņas prāts ir ievietots pozitīvā ietvarā, tas sniedz nepieciešamo enerģiju un rosina uz darbību, uz gaišu, pārticīgu un panākumiem bagātu nākotni.

Zemapziņa ir neparasta priekšrocība, kas dota cilvēkam, un, iemācījies to izmantot, viņš ar absolūtu pašapziņu var sasniegt mērķi.

Izeju vienmēr var atrast, ja vien ir vēlēšanās

Bērnībā mums tika stāstīts par ļoti daudzām vajadzībām un nevajadzīgām lietām. Tā kā stāstītāji bija pieaugušie, mēs viņiem ticējām. Daudz ko stāsta ne tikai vecāki, bet arī skolotāji un citi ļaudis, un viņu stāstītais iespiežas jaunā cilvēka zemapziņā, kļūstot par atmiņas sastāvdaļu. Informācija, kuru saņemam, stipri ietekmē mūsu dzīvi un uzskatus. Kad kāds saka, ka ir problēma, patiesībā tā var arī nebūt. Tas, kas vienam ir problēma, citam tāda var arī nebūt. Tas, kas šķiet kā problēma, pēc rūpīgas pārbaudes vairs nav nekāda problēma.

Daži ļaudis laiku pavada ilūzijās. Protams, ka viņi rada iluzoras problēmas un nekad nevar tās atrisināt, jo iluzorai problēmai atrisinājuma nav. Problēmās ir noteiktas dimensijas, kuras nedrīkst ignorēt. Tāpēc problēmu vajag rūpīgi izanalizēt, novērtēt tās raksturu un izstrādāt risinājumu. Nav nepārvaramu problēmu. Tām visām ir risinājumi, kas meklējami vai nu pašā problēmā, vai ap to. Dzīvei bez problēmām trūktu azarta un izaicinājuma.

Neviena sēkliņa, kas iesēta zemapziņā, neiet zudumā. Mums ir jāveicina tās augšana, nemitīgi stiprinot domu. Par pārējo gādā zemapziņa. Daudzi cieš neveiksmi tāpēc, ka nav stipra griba. Neko nevar panākt ar paviršu domāšanu. Ja zemapziņā  iesēsiet vēlēšanos, zemapziņa piedāvās bagātīgu risinājumu klāstu.

Rūpīgi pārliecinājušies, ka esat identificējušu problēmu, pacietīgi to izanalizējiet un mierīgi pārdomājiet risinājuma variantus. Un, ja jums būs griba to atrisināt, parādīsies arī risinājuma ceļi.

Problēmu nevajag tvert kopumā, jo daudzas no tām ir iespējams risināt pa daļām. Ļoti bieži mums nav ne jausmas, cik liels ir mūsu spēks un kā to likt lietā. Kamēr nebūsim izlēmuši ķerties pie problēmas, tā netiks atrisināta. Taču mums ir nepieciešama griba. Līdzko radīsies vēlēšanās, katrā ziņā būs arī izeja.

Jūsu nākotne ir jūsu rokās

Sāciet ticēt, ka esat pats sava likteņa noteicējs. Neviens cits nevar lemt par jūsu dzīvi. Jums ir skaidri jāizprot abas šīs atziņas. Tā kā jūs nevarat visu zināt par katru tematu, ir jāmācās un jāprasa padoms citiem.

Neaizmirstiet, ka ikviena jums dotā padoma pamatā ir padomdevēja pieredze. Jūsu pieredze var atšķirties, un varbūt jums šķitīs, ka dotais padoms nav piemērots jūsu situācijai vai apstākļiem. Ieklausieties citu cilvēku padomā, taču izlemiet, kā rīkoties, analizējot visus padoma par un pret un ņemot vērā situāciju, kurā atrodaties. Pēc tam izdariet pats savus secinājumus, kuru padoma daļu pieņemt un kuru – noraidīt.

Visa pamatā ir jūsu izvēles brīvība. Parasti padoms ir vispārīgs, un var izrādīties, ka tā izmantošana konkrētajā situācijā nav iespējama vai lietderīga. Izvēles brīvība ir subjektīvs jēdziens. Ikvienam ir jādzīvo pēc saviem paša likumiem, un jūsu dzīvesveids ir atkarīgs tikai no jums.

Fatāla attieksme pret dzīvi nav produktīva. Mēs pieņemam kā pašu par sevi saprotamu faktu, ka mūsu dzīve ir predeterminēts un viss notiek tikai šādā veidā. Tā ir absolūti negatīva attieksme pret dzīvi un lēnprātīga ļaušanās bezdarbībai un bezpalīdzībai. Cilvēka smadzeņu psiholoģiskā struktūra un funkcionēšana ir vislielākais dabas brīnums. Cilvēka spēja patstāvīgi domāt dod viņam to, ko sauc par brīvu gribu. Saprātīgi izmantojot savu brīvo gribu, cilvēks pats var nospraust savu ceļu dzīvē un veiksmīgi dzīvi nodzīvot.

Pat grūtos laikos jāmācās saglabāt pašapziņas liesmu. Galu galā jūs kā cilvēku uz priekšu dzen dzīvības spēks un pretī izvēlētajam mērķim virza brīva griba. Jums ir brīva griba, un savu likteni vienmēr varat virzīt, kā jums tīk.  Taču svarīgi, lai ar brīvo gribu jūs izdarītu pareizo izvēli. Ieklausieties katrā padomā, novērtējiet tā lietderību un pēc tam rīkojieties.

No jūsu domām ir atkarīgs tas, kas jūs esat. Pozitīvās domas dzīvei piešķir pozitīvu virzienu, bet negatīvās tai dod negatīvu virzienu. Izlemiet, kāds būs jūsu mērķis, visu tam sagatavojiet, smagi strādājiet, mācieties pārvarēt grūtības, nekad neļaujieties šaubām un neraugieties atpakaļ. Ejiet pats savu ceļu un nenovērsiet acis no mērķa. Viss ir iespējams, ja ir pašapziņa un pozitīva attieksme pret dzīvi.

Cilvēk, izzini pats sevi!

Daudz laika mēs tērējam sarunājoties. Rūpīgi izanalizējot, var konstatēt, ka lielākā daļa mūsu vārdu ir tukši un bez kāda satura. Daudziem ir paradums runāt mīklās, lai izskatītos pēc gudriem cilvēkiem. Gandrīz visu mūžu pavadīdams sarunādamies, mēs aizmirstam, ka daudz svarīgāk par runāšanu ir domāt un klausīties.

Kad vairāk runājam, mazāk laika paliek domāšanai un pavisam maz laika, lai ielūkoties sevī un apzinātos savu potenciālu. Mūsdienu pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuri mums uzspiež savas idejas. Tik daudz ideju, ka mums nepaliek laika un vietas smadzenēs, lai tajās noguldītu visas domas. Mēs ļaujam mūsu vietā domāt citiem, un ir dabiski, ka viņi izmanto privilēģiju izvirzīt mērķus mūsu vietā. Rezultātā – mēs pūlamies piepildīt nereālus mērķus, kurus mums izvirzījuši citi.

Savu uzmanību mēs bieži vien vēršam uz ārpasauli un reti kad uzskatām par nepieciešamu  vērst paši sevī. Tieši tāpēc Sokrāts teicis: „Cilvēk, izzini pats sevi!”

Savu potenciālu nekad nevar apjaust, klausoties citu cilvēku padomos vai tiecoties pēc mērķiem, kuru jūsu vietā izvirzījuši citi. Patiesība ir tā, ka jūs esat apveltīts ar spējām un talantiem. Neapzinoties savu potenciālu, nav jēgas visās malās meklēt padomu.

Rīkojoties pēc sava prāta, varam kļūdīties, bet tur nav nekā slikta. No kļūdām mēs mācāmies un tās labojam. Ja kļūdāmies tāpēc, ka mūsu spriedums nav bijis pareizs, būsim noskaidrojuši kļūdas cēloni.

Ja neielūkosimies sevī, mēs nevarēsim realizēt savu potenciālu. Daži cilvēki domā, ka savu spēju attīstīšana ir tikai garīga pieredze, kas palīdz norobežoties no materiāliem labumiem un laimīgas dzīves. Patiesībā tā ir garīga tādā nozīmē, ka dod spēku ar drosmi un pārliecību stāties pretī dzīves izaicinājumiem.

Ikvienam savā mūžā ir jānospēlē kāda loma. Un to var efektīvi nospēlēt tikai tādā gadījumā, ja cilvēks atklāj pats sevi – kad viņš apjauš savu iekšējo spēku un pašapziņu, ļaujot tiem uzplaukt līdz pilnībai un dzīvojot pašam savu jēgpilnu dzīvi.

Pašapziņa ir vispārīgs jēdziens, ar kuru skaidro cilvēka iekšējo spēku. Tāpēc nevajag vairīties no pasaulīgiem panākumiem, jo katra indivīda panākumi dod labumu sabiedrībai, pie kuras viņš pieder. Edisona atklājumi un izgudrojumi, Svētā Šankaras filozofija, Džefersona politiskie uzskati, Kambāna, Kālidasas un Šekspīra literārais mantojums – itin visi cilvēku pūliņi un sasniegumi jebkurā zemeslodes malā ir iedvesmojuši cilvēci un nesuši tai labumu, padarīdami pasauli par labāko vietu dzīvošanai.

1 Augusts, 2017

Twitter

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 6:46pm
Tā ir mācība par sevis un citu cilvēku izzināšanu. Mācība par to, kā šīs zināšanas pielietot ikdienā, lai uzlabotu savu un arī sabiedrības dzīves kvalitāti. Kurss no 11. vai 21. septembra! INFO - https://t.co/LMPOvssZv0 https://t.co/qM61JZBqog jpc_nlp photo
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 7:48pm
Kas ir tas noslēpumainais spēks, kurš palīdz stiprajiem cilvēkiem nepadoties dzīves grūtībām un likteņa triecieniem - DZĪVESSPĒKS! Ceturtdienu vakaros no 12. septembra pl.18:00-21:00. 3 mēneši. INFO - https://t.co/KgrXfwzbCb https://t.co/9w9dVXaLdg jpc_nlp photo
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 6:55am
Biznesa hipnoze vadītājiem. Tavas superspējas. Tu to vari! Kurss, lai pēc vasaras atpūtas saglabātu savas darbaspējas. Otrdienu rītos no 6. augusta pl.10:00-13:00. INFO - https://t.co/jHVmNV84Or https://t.co/BmSJp5DVf4 jpc_nlp photo

Instagram

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:51pm
  • 12
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:47pm
  • 7
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 12:01am
  • 9
  • 2
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:34pm
  • 6
  • 0
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:28pm
  • 17
  • 0
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 10:08am
  • 10
  • 0
pirmdien, Jūnijs 10th, 2019 at 10:33pm
  • 7
  • 0
piektdien, Jūnijs 7th, 2019 at 8:56am
  • 9
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 9:59pm
  • 7
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 8:10am
  • 5
  • 0
trešdien, Maijs 29th, 2019 at 8:39am
  • 10
  • 1
otrdien, Maijs 28th, 2019 at 11:06pm
  • 15
  • 0
pirmdien, Maijs 27th, 2019 at 10:53pm
  • 9
  • 0
ceturtdien, Maijs 23rd, 2019 at 11:11pm
  • 19
  • 0
trešdien, Maijs 22nd, 2019 at 10:35pm
  • 10
  • 0
sestdien, Maijs 18th, 2019 at 9:14am
  • 14
  • 0
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:53pm
  • 12
  • 1
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:43pm
  • 8
  • 0
piektdien, Maijs 3rd, 2019 at 10:46pm
  • 49
  • 0
pirmdien, Aprīlis 29th, 2019 at 9:02am
  • 12
  • 1
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs