fbpx

Setup Menus in Admin Panel

Grāmatas konspekts. Autors – Kristīne. Čārlzs Duhigs “Ieraduma spēks”

Čārlzs Duhigs

“Ieraduma spēks”

Grāmatas konspekts

Ievads. “Pārliecība, ka Lizai jāatmet smēķēšana, lai sasniegtu mērķi, izraisīja daudzas pārmaiņas, kas galu galā aptvēra ikvienu viņas dzīves daļu. Nākamā pusgada laikā viņa smēķēšanu aizstāja ar skriešanu, tas mainīja, ko viņa ēda, kā viņa strādāja, gulēja, rīkojās ar naudu, saplānoja darbadienas un domāja par nākotni. Liza sāka skriet pusmaratonus, tad maratonu, atsāka studijas, nopirka māju un saderinājās.”

Šajā visā pētnieki ieraudzīja vienu neiroloģisko modeļu kopumu – vecos ieradumus bija nomākuši jauni modeļi. Joprojām varēja redzēt veco rīcības modeļu neiroloģisko aktivitāti, bet šos impulsus nomāca jauni stimuli. Mainoties ieradumiem, mainījās arī smadzenes.

Svarīgi bija tas, ka sākumā notika koncentrēšanās uz viena ieraduma maiņu – smēķēšanas atmešanu. Koncentrējoties uz vienu modeli, ko dēvē par pamatprincipa ieraduma, Liza iemācījās, kā pārprogrammēt arī citus ierastos izturēšanās veidus.

1)      Pirmajā daļā aprakstīts, kā veidojas cilvēka ieradumi, pētīta ieraduma veidošanas neiroloģija – kā veidot jaunus ieradumus un mainīt vecos;

  • Otrajā nodaļā aprakstīti uzņēmumu un organizāciju ieradumi;
  • Trešajā daļā uzmanība pievērsta sabiedrības

Pētījumā, ko 2006.gadā publicēja Djūka universitātes pētnieks, konstatēts, ka 40% darbību, ko cilvēki veic ik dienu, veido nevis lēmumi, bet ieradumi.

Katra grāmatas daļa vērpjas ap centrālo apgalvojumu – ieradumus var mainīt, ja saprot, kā tie darbojas.

Pirmā daļa. Cilvēka ieradumi.

 Ieraduma cilpa. Kā darbojas ieradumi.

Skvaira pētījumi pierāda, ka pat cilvēks, kurš nespēj atcerēties savu vecumu un tikpat kā neko citu, var izstrādāt ieradumus, kas škiet neaptverami sarežģīti, līdz saprotam, ka ikviena cilvēka rīcība balstīta uz vieniem un tiem pašiem neiroloģiskiem procesiem. Ir atklāti neapzinātie mehānismi, kas ietekmē neskaitāmas izvēles, kur šķiet, ka tas ir pamatotu pārdomu rezultāts, bet kuras faktiski ietekmē stimuli, ko lielākā daļa cilvēku tik tikko izprot un ievēro.

Iztēlojamies cilvēka smadzenes kā sīpolu, ko veido kārtu kārtām sakārtotas šūnas. Smadzeņu ārējās kārtas, kas atrodas tuvāk galvaskausam, no evolūcijas viedokļa attīstījušās visvēlāk. Kad izgudrojam kaut ko jaunu, darbojas smadzeņu ārējās daļas. Dziļāk smadzenēs un tuvāk smadzeņu stumbram, kur smadzenes   savienojas   ar   muguras   smadzenēm, ir   vecākas, primitīvākas   struktūras, kas vada automātiskās darbības – tādas kā elpošana, neviļus reakcijas, kādas izjūtam, kad pēkšņi izlec no slēpņa. Aptuveni galvaskausa centrā atrodas apmēram golfa bumbiņas lieluma auda kunkulis, kas ir bazālie gangliji, kuru zinātnieki daudzus gadus diez cik labi neizprata.

  1. gadsimta 90. gadu sākumā pētnieki sāka domāt, vai bazālie gangliji varētu būt iesaistīti ieraduma veidošanā. Pētot zinātnieki ievēroja, ka dzīvniekiem, kuriem ir ievainoti bazālie gangliji, pēkšņi grūtības radīja tādi uzdevumi, kā skriešana cauri labirintiem vai barības trauka atvēršana.

Tika veikts eksperiments ar žurkām. Katras žurkas galvā tika ievietots desmitiem sīku vadiņu. Pēc tam žurku ievietoja T veida labirintā, kura vienā galā tika nolikta šokolāde. Labirints bija veidots tā, ka katra žurka atradās aiz starpsienas, kuras atvērās, kad atskanēja skaļš klikšķis. Kas notika tālāk:

1)Katra žurka izdzirdēja klikšķi un redzēja, ka siena pazūd, tā parasti staigāja šurpu turpu pa eju, ostīdama stūrus un skrāpēdama sienas. Kad žurka sasniedza T veida labirinta augšu, tā bieži pagriezās pa labi, pa kreisi, pretējā virzienā no šokolādes un dažbrīd apstājās bez kāda redzama iemesla. Beigās visas žurkas atrada šokolādi, bet to līkumošanā nebija saskatāma nekāda sistēma.

2)Žurku galvās ievietotie sensori savukārt rādīja pilnīgi pretēju ainu. Kamēr žurka gāja pa labirintu, tas smadzenes, sevišķi bazālie gangliji drudžaini darbojās. Katrreiz, kad žurka paostīja gaisu, paskrāpēja sienu, tās smadzeņu darbība eksplodēja, it kā pārbaudot jaunu smaržu, ainu un skaņu. Visu laiku, kamēr žurka riņķoja, tā apstrādāja informāciju.

  • Zinātnieki atkārtoja šo eksperimentu simtiem reižu un žurka veica ierasto maršrutu. Pamazām parādījās vairākas pārmaiņas, žurka pārstāja apošņāt stūrus un nogriezties nepareizajās ejās. Pa labirintiem tās šāvās arvien ātrāk. Taču to smadzenēs notika kas negaidīts, katrai žurkai iemācoties orientēties labirintā, to prāta aktivitāte samazinājās. Žurkas tiktāl apguva, kā skriet pa gaiteni, ka tām vispār nebija jādomā.
  • Skriet pa labi vai kreisi, apēst šokolādi – kā liecināja smadzeņu sensori, balstījās uz bazālajiem ganglijiem. Bazālajiem ganglijiem bija centrālā loma, kad bija jāatceras modeļi un jārīkojas atbilstoši tiem. Citiem vārdiem sakot, bazālie gangliji saglabāja ieradumus pat tad, kad pārējās smadzeņu daļas norima.
  • Sākumā smadzenes strādā visu laiku, kad zināms maršruts un tas kļuvis par ieradumu, smadzenes nomierinās. Šo procesu, kurā smadzenes darbību secību pārvērš par automātisku rutīnu, sauc par fragmentēšanu un tā ir ieradumu veidošanās pamatā. Ir simtiem uzvedības fragmentu, kas ir ikvienas mūsu rīcības pamatā katru dienu. Daži ir ļoti vienkārši – pirms bāžat mutē zobu birsti, jūs automātiski uzspiežat uz tās zobu pastu, daži ieradumi ir sarežģītāki, piemēram, pusdienu pagatavošana bērnam. Pēc zinātnieku domām, ieradumi rodas tāpēc, ka smadzenes nemitīgi meklē iespējas nepārpūlēties. Smadzenes gandrīz jebkuru darbību pārvērstu par ieradumu, jo ieradumi ļauj tām samazināt apgriezienus. Ja smadzenes darbojas efektīvi, tad nav nepārtraukti jādomā par elementāru rīcību, piemēram, par iešanu vai kārtējo maltīti – līdz ar to enerģiju var veltīt, lai izgudrotu lietas.

Bazālie gangliji ir izveidojuši gudru sistēmu, kā noteikt, kad ieradumiem pārņemt konkrētu vadību. Tas notiek, kad sākas vai beidzas kāds uzvedības fragments.

Lai tiktu galā ar to, kuru ieradumu izmantot, smadzenes sākotnēji ieraduma sākumā pieliek lielas pūles, meklējot konkrētā ieraduma signālu. Darbības beigās, kad parādās atalgojums, smadzenes atmostas un pārliecinās, ka viss ir risinājies kā gaidīts. Šis process, kas norisinās smadzenēs, ir triju soļu cilpa:

  • Signāls – impulss, kas ziņo smadzenēm, ka jāpāriet automātiskā režīmā un kurš ieradums jāizvēlas.
  • Rutīna jeb ierastā darbība, kas var būt fiziska, garīga vai emocionāla
  • Atalgojums, kas palīdz smadzenēm saprast, vai šo konkrētu cilpu ir vērts atcerēties turpmāk. Ieraduma cilpas atklāšana ir tik svarīga tāpēc, ka tā apstiprina pamata patiesību: kad izveidojas ieradums, tad smadzenes pārstāj pilnībā piedalīties lēmuma pieņemšanā.

Ieradumi nekad nepazūd pavisam. Problēma ir tā, ka prāts nespēj atšķirt labos un sliktos ieradumus. Tas izskaidro, kāpēc ir tik grūti izveidot ieradumu, piemēram, nodarboties ar sportu, ja izveidojies ieradums sēdēt uz dīvāna. Ja cilvēks tomēr iemācās izveidot jaunas neiroloģiskas rutīnas, kas pārspēj šo uzvedību – var negatīvas tendences nomākt un skriešana var kļūt par tādu pašu ieradumu kā sēdēšana uz dīvāna.

Pētnieki ir noskaidrojuši, ka signāls var būt jebkas no vizuāla ierosinātāja līdz pat vietai. Rutīnas var būt neaptverami sarežģītas vai neticami vienkāršas. Atalgojuma klāsts var aptvert diapazonu no ēdiena vai narkotikām, kas izraisa fiziskas sajūtas, līdz emocionāliem ieguvumiem, piemēram, lepnuma izjūtai, kas izriet no uzslavas vai pašvērtējuma. Ieradumi ir stipri, bet trausli. Tie var rasties neatkarīgi no mūsu apziņas vai varam tos ietekmēt apzināti.

Ieradumi rodas, neprasot atļauju. Pētījumi rāda, ka ģimenes parasti neplāno regulāri ēst ātrās uzkodas, bet notiek tā, ka reize mēnesī pārvēršas par reize nedēļā, līdz bērni jau regulāri patērē neveselīgo pārtiku. Kāpēc tas tā notiek – tika atklāts, ka to ietekmē daudzi signāli un atalgojumi, par kuriem paši patērētāji pat nenojauš un ir nonākuši ieraduma cilpā. Piemēram, McDonald’s ēstuves izskatās vienādi – šis uzņēmums apzināti cenšas standartizēt tirdzniecības vietu arhitektūru un to, ko darbinieki saka pircējiem, lai viss veidotu vienādus signālus, kas izraisa ēšanas rutīnu. Tomēr pat šie ieradumi ir trausli un niecīgas pārmaiņas var sagraut modeli. Iemācoties novērot signālus un atalgojumus, mēs varam mainīt rutīnas.

 Alkainās smadzenes. Kā radīt jaunus ieradumus.

Jautājums ir, kas darbina ieraduma cilpu? Atbilde ir – alkas, izrādās, ka tieši alkas ir tās, kas liek darboties signāliem un atalgojumiem. Alkas darbina ieraduma cilpu.

Tiklīdz izveidojas spēcīgs ieradums un smadzenes gaida atalgojumu, bet nesaņem, rodas vilšanās. Ieradumi ir tik spēcīgi, jo rada neiroloģiskas alkas. Lielākoties alkas rodas pakāpeniski un mēs nemaz nezinām, ka tās pastāv, tāpēc bieži neizjūtam to ietekmi. Bet sasaistot signālus ar noteiktu atalgojumu, mūsu smadzenēs rodas neapzinātas alkas, kas iedarbina ieraduma cilpu. Kāds pētnieks no Kornela universitātes atklāja, cik spēcīgi ēdiena un smaržas alkas var ietekmēt uzvedību, kad papētīja, kā tirdzniecības centros izvietots kāds konditorejas veikaliņš. Lielākā daļa pārtikas tirgotāju izvieto savus kioskus pārtikas sektorā, bet šis konkrētais konditorejas veikaliņš Cinnabon nostāk no citām ēdienu tirgotavām, lai kanēļmaizīšu smarža viegli plūstu pa lielveikala gaiteņiem un pircēji neapzināti sāktu alkt pēc smalkmaizītes. Līdz brīdim, kad pircējs pagriežas un ierauga veikaliņu, alkas jau kļuvušas par rēcošu nezvēru un bez domāšanas cilvēks sniedzas pēc maka. Darbojas ieraduma cilpa, jo ir parādījusies alku izjūta.

Cilvēka smadzenēs nav ieprogrammēts nekas tāds, lai automātiski gribētu nobaudīt kādu saldu našķi, vien ieraugot veikalā cepumu kārbu, bet līdzko mūsu smadzenes uzzina, ka cepumu kārba satur garšīgo cukuru un citus ogļhidrātus, tās sāk gaidīt augsto cukura līmeni. Tad, ja neapēdīsim cepumu, jutīsim vilšanos.

Tieši tā tiek radīti jauni ieradumi: savienojot signālu, rutīnu un atalgojumu un tad izkopjot alkas, tiek iedarbināta cilpa.

Piemērs par smēķēšanu. Smēķētājs redz signālu – cigarešu paciņu, un viņa smadzenes sāk gaidīt nikotīna devu. Pietiek tikai ierādīt, lai smadzenes sāktu alkt pēc nikotīna radītā uzbudinājuma. Ja tas nepienāk, alkas arvien pastiprinās, līdz smēķētājs bez domāšanas sniedzas pēc cigaretes.

Zinātnieki ir pētījuši alkoholiķu, smēķētāju un pārlieku rijīgu cilvēku smadzenes un mērījuši, kā smadzeņu struktūras un neiroķīmisko aģentu plūsma smadzenēs mainās, nostiprinoties alkām. Īpaši stipri ieradumi rada alkatībai līdzīgas reakcijas, tādējādi vēlēšanās pārtop par apsēstībai līdzīgām alkām, kas var likt smadzenēm darboties autopilotā pat tad, ja ir spēcīgi atturošie faktori, piemēram, iespēja zaudēt reputāciju, darbu, mājas, ģimeni. Svarīgi, ka šīm alkām tomēr nav pilnīgas varas pār mums. Lai pārvarētu ieradumu, ir jāsaprot, kuras alkas ir šādas uzvedības dzinējspēks. Piemēram, kāpēc cilvēki regulāri sporto, jo pēc sporta jūtas labi un ir pieraduši gaidīt un alkt pēc endorfīniem un citām vielām, ko sniedz treniņš, citiem tā ir gandarījuma sajūta, tātad viņi ir sākuši alkt pēc regulāras triumfa izjūtas, fiksējot savus sasniegumus un tādējādi šādi atalgojot sevi.

Ja gribat sākt skriet katru rītu, ir ļoti svarīgi izvēlēties ārkārtīgi vienkāršu signālu un skaidru atalgojumu. Daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka tikai ar signālu un atalgojumu vien nepietiek, lai jaunais ieradums saglabātos. Tikai tad, kad smadzenes sāk gaidīt atalgojumu – alkt pēc endorfīniem vai sasniegumu Izjūtas, sporta apavu aiziešana katru rītu kļūst par automātisku rīcību. Signālam līdztekus rutīnas ierosināšanai ir jāierosina arī alkas pēc sagaidāmā atalgojuma.

Protams, jautājums ir – kā rodas šādas alkas?

Patērētājiem ir nepieciešams kāds apliecinājums, ka produkts darbojas (zobu pastas piemērs 88.lpp). Ikviens var izmantot elementāru formulu, lai radītu savus ieradumus pats. Piemēram, gribas vairāk sportot:

  • Jāizvēlas kāds signals – piemēram, došanās uz sporta zāli uzreiz pēc darba
  • Atalgojums, piemēram, kokteilis pēc katra treniņa’’
  • Tad domājiet par šo kokteili vai endorfīnu devu, ko izjutīsiet. Ļaujiet sev gaidīt šo atalgojumu;
  • Galu galā tieši alkas piespiedīs jūs doties uz sporta zāli katru

Ļoti būtiski ir rūpīgi izvēlēties un patiesi gribēt atalgojumu. Kad rodas kārdinājumi, svarīgi ir koncentrēties uz alkām pēc atalgojuma, izkopt alkas līdz vieglai apsēstībai. Alkas ir tās, kas virza ieradumus, izdomājot, kā vairot alkas, ir vieglāk radīt jaunu ieradumu.

 Ieradumu maiņas zelta likums. Kāpēc notiek pārmaiņas. Lai mainītu kādu ieradumu, visticamāk, ir jāpatur vecais signāls, jāpiedāvā vecais atalgojums, bet jāievieš jauna rutīna. Ir iespējams mainīt gandrīz jebkuru izturēšanos, ja paliek vecais signāls un atalgojums. Piemēram, centieni pārtraukt našķēšanos parasti ir neveiksmīgi, ja vien netek izveidota jauna rutīna, kas apmierinātu vecos signālu un atalgojumu dzinuļus.

Piemērs par Anonīmo Alkoholiķu programmu. AA programma ir veiksmīga, jo liek cilvēkiem noteikt signālus un atalgojumu, kas veicina viņu alkoholisma ieradumu, un tad palīdz atrast jaunus uzvedības modeļus. Ir jāsaglabā līdzšinējie signāli un atalgojums un jāpabaro alkas, ieviešot jaunu rutīnu. Svarīgi ir veikt pašinventarizāciju un izdomāt visu, kas liek dzert. Pēc tam AA programma prasa nosaukt visus atalgojumus, ko alkoholiķis iegūst no alkohola (kaut ko aizmirst, atslābināties, izjust biedriskumu). Lai sniegtu alkoholiķiem tos pašus atalgojumus, ko tie saņem bārā, AA ir izveidojuši sistēmu ar sanāksmēm un biedriskumu – “sponsoru”, ar kuru strādā katrs dalībnieks un šī sistēma cenšas piedāvāt tikpat daudz atslēgšanās, cik piektdienas vakara uzdzīve. AA spiež radīt jaunas rutīnas, ko ieviest ik vakara dzeršanas vietā. Ierosinātāji un ieguvumi paliek tie paši, mainās tikai uzvedība.

Tātad formula pavisam vienkārša, ja nosaka signālus un atalgojumus, var mainīt rutīnu. Taču, lai mainītu dažas ieradumus, ir nepieciešama vēl kāda sastāvdaļa – ticība. Vairāki pētījumi liecina, ka, ja cilvēks tic, ka viņa dzīvē ir ienācis kāds augstāks spēks, vieglāk izdodas pārdzīvot saspringto periodu, saglabājot atturību. Zinātnieki atklāja, ka ne jau konkrēti Dievs ir svarīgs, bet gan pati ticība. Kad cilvēki iemācās kaut kam ticēt, šī prasme sāk aptvert arī citas viņu dzīves jomas, līdz viņos rodas ticība   tam, ka viņi spēj mainīties. Ticība ir sastāvdaļa, kas pārveidotu ieraduma cilpu padara par nemainīgu izturēšanos.

! Dažas atziņas no pārējām divām grāmatas nodaļām

Otrā daļa. Veiksmīgu organizāciju ieradumi.

“Ja koncentrējas uz pamatprincipa ieraduma mainīšanu vai izmēģināšanu, iespējams izraisīt plašas pārmaiņas. Taču noteikt pamatprincipa ieradumus ir sarežģīti. Lai tos atrastu, ir jāzina, kur meklēt. Noteikt pamatprincipus nozīme atlasīt konkrētus raksturlielumus. Pamatprincipa ieradumi sniedz to, ko akadēmiskajā literatūrā dēvē par “mazajiem ieguvumiem”. Tie palīdz uzplaukt jauniem ieradumiem, radot jaunas struktūras, un izveido kultūrvidi, kur pārmaiņas kļūst lipīgas.”

“Teorija par gribasspēku. Gribasspēks nav tikai prasme. Tas ir muskulis. Tāds pats kā roku un kāju muskuļi, un tas piekūst, smagāk strādājot, tāpēc paliek mazāk spēka citām lietām.”

“Kad cilvēkiem lūdz izdarīt kaut ko, kam vajadzīga paškontrole, ja viņi domā, ka to dara personisku iemeslu dēļ, piemēram, viņiem šķiet, ka tā ir pašu izvēle vai kaut kas tāds, kas rada patiku, tad tas nav tik apgrūtinoši. Savukārt, ja cilvēkiem ir izjūta, ka nav nekādas autonomijas, ja viņi pilda tikai pavēles, tad arī gribasspēka muskulis nogurst daudz ātrāk. Uzņēmumiem un organizācijām šāda izpratne rada milzīgu jēgu. Vienkārši radot darbiniekos patstāvības izjūtu – ka viņi kontrolē situāciju, ka viņiem ir patiesas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, var radikāli mainīt to, cik daudz enerģijas un koncentrēšanās viņi ieliek savā darbā.”

“Veiksmīgas organizācijas izveidi nenosaka tikai varas līdzsvars. Lai organizācija darbotos, vadītājiem jākopj ieradumi, kas gan rada īstu un sabalansētu mieru, gan lai cik paradoksāli tas būtu, absolūti skaidri parāda, kurš ir noteicējs.”

“Uzņēmums, kurā valda disfunkcionāli ieradumi, nevar mainīties tikai tāpēc, ka tā pavēl vadītājs. Gudri uzņēmuma vadītāji sagaida krīzes momentus- ai arī rada iespaidu, ka ir krīze, – un kultivē kaut kam ir jāmainās, līdz visi beidzot ir gatavi pārveidot tos modeļus, pēc kādiem vadījušies līdz šim.”

Trešā daļa. Sabiedrības ieradumi.

“Kad sociologi izpētīja, kā kopienās izplatās viedokļi, kā cirkulē baumas un aizsākas politiskas kustības, viņi atklāja kopējus modeļus: mūsu vājo saišu paziņām bieži vien ir tikpat liela- ja ne vēl lielāka- ietekme kā tuvo saišu draugiem.”

“Līdzinieku spiediens – tā ir pienākuma apziņa, ko uzņemas tuvākie kaimiņi vai kopienas. Līdzinieka spiedienu un sociālos ieradumus, kas mudina cilvēkus pakļauties grupas vēlmēm, ir grūti aprakstīt, jo tā forma un izpausme dažādu cilvēku grupās var atšķirties. Taču līdzinieku spiediena ieradumiem ir kas kopīgs. Tie bieži izplatās caur vājajām saitēm. Un tie iegūst varu caur kopienas vēlmēm. Ja ignorējat kaimiņu sociālos pienākumus, ja izvairāties no savas kopienas vēlamajiem rīcības modeļiem, tad riskējat zaudēt sociālo statusu.”

“Tikai ar līdzinieku spiedienu vien nepietiek, lai uzrunātu kustību. Bet, ja saplūst stingrās draudzības saites un vājās līdzinieku spiediena saites, tās rada neiedomājami spēcīgu impulsu. Tieši tad var sākties plašas sociālās pārmaiņas.”

“Mēnessērdzība ir dīvaina mūsu smadzeņu darbības novirze, kamēr guļam. Lielākoties, organismam ieslīgstot dažādās atpūtas fāzēs un izejot no tām, mūsu visprimitīvākais neiroloģiskais formulējums- smadzeņu stumbrs- paralizē locekļus un nervu sistēmu, ļaujot smadzenēm piedzīvot sapņus, kamēr ķermenis paliek nekustīgs. Parasti cilvēki pāriet šajā paralīzes stāvoklī un atkal to pamet vairākas reizes naktī bez jebkādām grūtībām. Neiroloģijā šo procesu dēvē par pārslēgšanos. Taču dažu cilvēku smadzenēs rodas pārslēgšanās kļūdas.”

Apkopjot, lai izprastu ieraduma cilpu – pirmais solis ir noteikt rutīnu. Rutīna ir tā, kuru vēlaties mainīt, piemēram, rutīna ir tā, ka pēcpusdienā pieceļaties no savas darba vietas, aizejat uz kafejnīcu, nopērkat cepumu un apēdat to kopā ar kolēģiem. Tad rodas jautājums – kāds ir šīs rutīnas signals: izsalkums, garlaicība, zems cukura līmenis asinīs? Un kāds ir atalgojums – pats cepums, īslaicīga atslēgšanās no darbiem, socializēšanās?

Otrais solis ir eksperimentēšana ar atalgojumiem, kas palīdz izprast, kuras alkas virza konkrētos ieradumus. Var pamēģināt, piemēram, neiet uz kafejnīcu, bet iziet ārā, vai tā vietā nopirkt ābolu, kafijas tasi, patenkot vienkārši ar kolēģi. Nav svarīgi, kas tiek darīts cepuma pirkšanas vietā, bet būtība ir izmēģināt dažādas hipotēzes, lai noteiktu, kādas alkas mudina, darbina jūsu rutīnu, un tas ir izšķirīgi svarīgi, pārveidojot ieradumu.

Trešais solis, kad ir saprasta rutīna un atalgojums, atliek noteikt to izraisītāju signālu. Signāli iekļaujas piecās no šīm kategorijā- vieta, laiks, emocionālais stāvoklis, citi cilvēki, rīcība tieši pirms tam. Tāpēc, ka mēģiniet noteikt signālu ieradumam nopirkt cepumu, pierakstiet piecus punktus tajā mirklī, ka izjūtat šo vajadzību.

Ceturtais solis ir izveidot plānu, kā rīkosities konkrētā brīdī, kad atpazīsiet ieraduma cilpu.

2 Augusts, 2017

Twitter

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 6:46pm
Tā ir mācība par sevis un citu cilvēku izzināšanu. Mācība par to, kā šīs zināšanas pielietot ikdienā, lai uzlabotu savu un arī sabiedrības dzīves kvalitāti. Kurss no 11. vai 21. septembra! INFO - https://t.co/LMPOvssZv0 https://t.co/qM61JZBqog jpc_nlp photo

Instagram

otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:42pm
  • 5
  • 0
otrdien, Jūnijs 25th, 2019 at 10:39pm
  • 10
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:51pm
  • 12
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:47pm
  • 7
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 12:01am
  • 9
  • 2
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:34pm
  • 6
  • 0
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:28pm
  • 17
  • 0
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 10:08am
  • 10
  • 0
piektdien, Jūnijs 7th, 2019 at 8:56am
  • 9
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 8:10am
  • 5
  • 0
trešdien, Maijs 29th, 2019 at 8:39am
  • 10
  • 1
otrdien, Maijs 28th, 2019 at 11:06pm
  • 15
  • 0
pirmdien, Maijs 27th, 2019 at 10:53pm
  • 9
  • 0
ceturtdien, Maijs 23rd, 2019 at 11:11pm
  • 19
  • 0
trešdien, Maijs 22nd, 2019 at 10:35pm
  • 10
  • 0
sestdien, Maijs 18th, 2019 at 9:14am
  • 14
  • 0
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:53pm
  • 12
  • 1
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:43pm
  • 8
  • 0
piektdien, Maijs 3rd, 2019 at 10:46pm
  • 49
  • 0
pirmdien, Aprīlis 29th, 2019 at 9:02am
  • 12
  • 1
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs