Setup Menus in Admin Panel

Grāmatas konspekts. Autors – Marika. Ričards Rors “Kritiens augšup”

Ričards Rors

“Kritiens augšup”

Grāmatas konspekts

Grāmatas autors ir pasaulē augsti vērtēts garīgais skolotājs franciskāņu mūks Ričards Rors, kurš savu pieredzi guvis 40 darba gados kā franciskāņu klostera skolotājs un kura atziņas savos sprediķos bieži piemin mācītājs Juris Rubenis.

Grāmata “Kritiens augšup”  ir filozofiska un dziļu garīgu atziņu piestrāvota grāmata, kas domāta visiem, kuriem ir nepieciešamība uzzināt savas dzīves jēgu, bet it īpaši tiem, kuri nonākuši tādā dzīves posmā, kurā apzināti vai neapzināti sākuši domāt par vecumu. Varbūt tās ir tikai pirmās apjausmas par to, ka dzīve nav mūžīga, ka viss svarīgākais jau paveikts; ka dzīves garša samazinājusies, bet straujais dzīves temps kļuvis nepanesams, bet varbūt tā jau ir smeldzīga sapratne par to, ka esi kļuvis vecs, slimību nomocīts un nevienam nevajadzīgs.

Tā ir grāmata, kura liek saprast, ka dzīves otrais posms ir ikviena normāla cilvēka dzīves sastāvdaļa, kura iestājas tāla, lai dvēsele būtu pilnībā izpildījusi savu virs zemes izpildāmo uzdevumu.

Tā ir grāmata, kura vienkāršā, bet tēlainā valodā, dod izpratni par dzīves uzdevumiem, kuri veicami, un veidu, kā tos izpildīt tā, lai dzīve būtu bijusi piepildīta un jēgpilna.

Vienlaikus tā ir grāmata, kura atklāj dzīves otrā posma skaistumu un pārākumu pār pirmo dzīves daļu, tādā veidā liekot pieņemt vecuma nestās pārmaiņas, bez bailēm, bet ar pateicību un prieku.

Grāmatā izvirzīta tēze, ka katra cilvēka dzīvē ir jāizpilda vismaz divi lieli uzdevumi, un katrs no šiem uzdevumiem veicams kādā noteiktā dzīves posmā, īpašā veidā un citādos apstākļos.

Ričards Rors uzskata, ka dzīves uzdevumi jāizpilda secīgi, proti, “pirmais  – jāizveido  spēcīgs “trauks” jeb identitāte; otrais – jāatklāj saturs, ar kuru aizpildīt trauku. Pirmo uzdevumu uztveram kā pašsaprotamu – par dzīves jēgu -, bet tas nebūt  nenozīmē, ka veicam to priekšzīmīgi. Dzīves otro uzdevumu ( ..) cilvēki parasti  nejauši sastop, nevis meklē; tikai retais pie tā nonāk  apzināti vai cītīgi plānojot.”

Grāmatas autors, ilgstoši ( 40 gadu laikā)  iepazinies ar cilvēku dzīves stāstiem un pieredzēm, līdz spējis rast atbildi uz jautājumu, kālab cilvēka dzīvi veido tik daudzas kļūdas un neveiksmes.

 R.Rors uzskata, ka visām cilvēka dzīves neveiksmēm un kļūdām noteikti ir kāda dziļāka jēga, un šis ciešanu ceļš cilvēkam jānostaigā, lai dzīvi pilnībā izprastu un iepazītu, lai pieņemtu tās likumsakarības, kas attiecas uz dažādiem dzīves posmiem.

Atsaucoties uz sengrieķu teiku un Homēra eposa varoņu dzīves gaitām, lielo domātāju atziņām, kā arī dažādu reliģiju rakstiem un personāžiem, autors definē dzīves pirmā posma kritērijus, norādot, ka “gandrīz visas kultūras un reliģijas vienmēr saistījušās ar dzīves pirmā posma jautājumu risināšanu jeb trim lielajiem jautājumiem – identitāti, drošību un seksualitāti/ dzimumu ”.

Pirmo dzīves posmu jeb jaunības laiku autors raksturo kā periodu, kurā cilvēks izveido savu “ego”, bet pārāk maz laika velta  vienkāršai dzīvošanai, patiesu attiecību veidošanai, beznozīmīga skaistuma vai saiknes ar dabu baudīšanai. Dzīves pirmajā pusē ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs gūt panākumus, saņemt uzslavas un pozitīvas atsauksmes, jo pretējā gadījumā cilvēks pavadīs pārējo dzīvi pieprasot un žēlojoties par to trūkumu.

Autors uzskata, ka dzīves pirmā posma jautājumi bieži ir Maslova vajadzību piramīdas zemākā posma jautājumi, bet rūpējoties par kārtību, drošību, kontroli un iztiku, daudzi cilvēki bieži vien nenonāk pie rūpēm par savu dzīvi.

Autors atzīst, ka “dzīves pirmajā pusē ir pārāk daudz pašaizsardzības uzvedības un tādēļ arī pārāk daudz uzbrūkošas izturēšanās, lai nonāktu pie patiesi svarīgu jautājumu risināšanas, kas mudina doties dzīves tālākajā ceļā.”

Autors definē  vecāku un sabiedrības pienākumus, kuri palīdzētu indivīdam  sasniegt dzīves pirmā posma uzdevumus, sakot, ka “mēs nepalīdzam bērniem, ja nekad neļaujam piedzīvot vajadzīgos kritienus, piecelties pēc kritiena, var iemācīties tikai krītot!”

Uzsākot grāmatas otro daļu, autors analizē dzīves posmu pāreju un pauž viedokli, ka pēc dzīves pirmā posma, ikviena “dzīvē, agrāk vai vēlāk ienāk kāds notikums, cilvēks, nāve, ideja vai attiecības, ar kuru jūs vienkārši nespēsiet tikt galā, izmantojot tikai esošas prasmes, zināšanas vai gribasspēku”. Tādējādi R.Rors stāsta par vajadzīgajām ciešanām kā neizbēgamu un nepieciešamu attīstības priekšnoteikumu, norādot, ka tikai tās var radīt motivāciju atstāt pirmo dzīves posmu un ieiet otrajā.

 Autors uzskata, ka katra cilvēka dzīvē ienāk kāds īpašs mirklis, kurā cilvēks tiek novests līdz savu iekšējo resursu robežām un piedzīvo zaudējumu, kas diemžēl ir neizbēgami, jo pasaules vēsture to diemžēl vienbalsīgi apstiprina.

R.Rors tēlaini norāda, ka klupšana pār klupšanas akmeni “ir vienīgais veids, kā “Dzīve, Liktenis, Dievs, Žēlastība, Noslēpums” var likt jums mainīties, likt atbrīvoties no egocentriskiem aizspriedumiem un doties daudz tālākā un dižākā ceļojumā”.

Un šis tālākais ceļojums var iestāties brīdī kad cilvēks ir sasniedzis briedumu, jo “cilvēka briedums nav nedz pašaizsardzība, nedz uzbrukums, tā ir spēja pieņemt, ka realitāte ir tāda, kāda ir.”

Analizējot otro dzīves posmu, autors dalās pieredzē par saviem vērojumiem par cilvēkiem, kuri tajā iegājuši pilnvērtīgi, tiem pretstatot cilvēkus, kuri spītīgi pretojas vecumam.

R.Rors uzskata, ka dzīves otrajā posmā, apstākļos, ja cilvēks ir nobriedis un izveidojies kā liela personība, tam būtu jākļūst viedam, jo “dzīves otrajā posmā cilvēks aizvien mazāk vēlas iznīdēt negatīvo un bailīgo, mazāk izsaka pārsteidzīgus spriedumus un vērtējumus, turas pie vecajiem  aizvainojumiem vai izjūt vajadzību sodīt citus. Pārākuma kompleksi ir pakāpeniski atkāpušies visos virzienos. Cilvēks ar tiem vairs necīnās; tie pārāk bieži ir izrādījušies nekam nederīgi, uz ego balstīti, nereproduktīvi un vienkārši pilnīgi nepareizi. Cilvēks iemācās pozitīvā veidā ignorēt un netērēt enerģiju  ļaunajām  muļķīgajām lietām, nevis uzsākt ar tām tiešu cīņu.”

Tas notiek tālab, ka līdz dzīves otrajai pusei cilvēks ir pakāpeniski apguvis, ka ikviena agresīva pretošanās ļaunumam, rada ļaunumu pašā cilvēkā, un tālab ļaunuma uzveikšanai izvēlas citu ceļu…

Dzīves otrajā posmā cilvēks ir kļuvis daudz brīvāks, jo dzīves robežas ir atvirzītas tālāk un nav reālu, prāta uzceltu šķēršļu, lai pretotos jaunām pieredzēm. Cilvēkam ir pazudusi vēlme izcelties, būt labākam nekā citi, nav nekādas vajadzības sevi definēt, kas tam ļauj iekļauties “kopējā dejā”.

 Ričards Rors atzīst, ka dzīves pusē cilvēkam vajadzētu iemācīties citu domāšanas un sava viedokļa izteikšanas veidu, jo ’’dzīves otrajā pusē mums vairs nav spēcīgu un galīgu uzskatu par visu un visiem; mēs ļaujam lietām un cilvēkiem mūs priecēt, skumdināt un patiesi iespaidot. Lai justos laimīgi, mēs vairs necenšamies pielāgot citus cilvēkus sev. Ironiskā kārtā mēs spējam  cilvēkus ietekmēt un mainīt daudz vairāk nekā jebkad agrāk, bet mums tas nav vajadzīgs, un tā ir svarīga atšķirība. Mēs esam pārvirzījušies no “darīt” uz “būt” – uz pilnīgi jauna veida “darīt”, kas notiek gandrīz dabiski, klusi un ar osmozi. Mūsu darbības vairs nav piespiedu kārtā. Mēs rīkojamies , sekojot aicinājumam, un mēģinām nepieķerties iznākumam. Kad esam jauni, parasti to nespējam.’’

Grāmatā rodama atbilde uz jautājumu, kas interesē daudzus, proti  – kālab viena kategorija vecu cilvēku ir tik kaitinoši un nepatīkami jaunākai sabiedrības daļai, turpretim citi ir apveltīti ar gaišu dzīves redzējumu un dziļu domas skaidrību.

R.Rors uzskata, ka pilnvērtīgai sabiedrībai ir “vajadzīgi vecajie un tie, kas spēj atspoguļot dzīvi patiesi. Tuvās “es un tu” attiecības ir labākais spogulis, jo neuzdrošināmies no tām izvairīties.”

Grāmatā alegoriski aprakstīts vecums jeb dzīves otrais posms, kā kritiens, kas virza cilvēku augšup. Autors uzskata, ka tikai, izkrītot no komforta zonas, no ierastās un drošās dzīves vides, no ierastā un sabiedrībai pieņemamā domāšanas veida, no stereotipiem un ierastās reliģijas uztveres, iespējams virzīties augšup un panākt attīstību…

 Tālab R.Rors saka: “Zaudējumi tikai rada jaunu ieguvumu iespējas. Tāpat kā daba , arī Dievs necieš tukšumu un steidzas to aizpildīt.”

1 Augusts, 2017

Twitter

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 6:46pm
Tā ir mācība par sevis un citu cilvēku izzināšanu. Mācība par to, kā šīs zināšanas pielietot ikdienā, lai uzlabotu savu un arī sabiedrības dzīves kvalitāti. Kurss no 11. vai 21. septembra! INFO - https://t.co/LMPOvssZv0 https://t.co/qM61JZBqog jpc_nlp photo
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 7:48pm
Kas ir tas noslēpumainais spēks, kurš palīdz stiprajiem cilvēkiem nepadoties dzīves grūtībām un likteņa triecieniem - DZĪVESSPĒKS! Ceturtdienu vakaros no 12. septembra pl.18:00-21:00. 3 mēneši. INFO - https://t.co/KgrXfwzbCb https://t.co/9w9dVXaLdg jpc_nlp photo
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 6:55am
Biznesa hipnoze vadītājiem. Tavas superspējas. Tu to vari! Kurss, lai pēc vasaras atpūtas saglabātu savas darbaspējas. Otrdienu rītos no 6. augusta pl.10:00-13:00. INFO - https://t.co/jHVmNV84Or https://t.co/BmSJp5DVf4 jpc_nlp photo

Instagram

trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:51pm
  • 12
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 10:47pm
  • 7
  • 0
trešdien, Jūnijs 19th, 2019 at 12:01am
  • 9
  • 2
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:34pm
  • 6
  • 0
otrdien, Jūnijs 18th, 2019 at 6:28pm
  • 17
  • 0
svētdien, Jūnijs 16th, 2019 at 10:08am
  • 10
  • 0
pirmdien, Jūnijs 10th, 2019 at 10:33pm
  • 7
  • 0
piektdien, Jūnijs 7th, 2019 at 8:56am
  • 9
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 9:59pm
  • 7
  • 0
otrdien, Jūnijs 4th, 2019 at 8:10am
  • 5
  • 0
trešdien, Maijs 29th, 2019 at 8:39am
  • 10
  • 1
otrdien, Maijs 28th, 2019 at 11:06pm
  • 15
  • 0
pirmdien, Maijs 27th, 2019 at 10:53pm
  • 9
  • 0
ceturtdien, Maijs 23rd, 2019 at 11:11pm
  • 19
  • 0
trešdien, Maijs 22nd, 2019 at 10:35pm
  • 10
  • 0
sestdien, Maijs 18th, 2019 at 9:14am
  • 14
  • 0
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:53pm
  • 12
  • 1
trešdien, Maijs 8th, 2019 at 11:43pm
  • 8
  • 0
piektdien, Maijs 3rd, 2019 at 10:46pm
  • 49
  • 0
pirmdien, Aprīlis 29th, 2019 at 9:02am
  • 12
  • 1
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs