Setup Menus in Admin Panel

Intervija ar numeroloģi Inetu Ventnieci. – Aglona. Spēcīgo enerģiju vieta.

Aglona. Spēcīgo enerģiju vieta.

KĀ MAINĀS KATOĻU BAZNĪCA?

 Aglonas bazilika ir viens no iespaidīgākajiem dievnamiem Baltijā.’ Tā ir veltīta Dievmātes debesīs uzņemšanas godam. Cipari apliecina, ka dievnamam izvēlēta ļoti atbilstīga vieta.

Kātoji 15. augustā svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, un par mūsdienu baznīcas tradīciju kļuvuši svētceļojumi uz Aglonas baziliku. «Praktiskā Astroloģija» gribēja noskaidrot, vai Aglonas nosaukumā ir ierakstīta īpaša garīgā dominante un kā kātoju baznīca izskatās mūsu gadsimtā.

Tā kā numeroloģija ļauj izprast skaitļu jēgu un ar to pa­līdzību atšifrēt cilvēka raksturu, motivāciju, mērķus, kā arī dzīves uzdevumus, viens mūsu intereses etaps bija saistīts arī ar konkrētiem katoļu garīdzniecības pārstāvjiem – kā­lab viņi atrodas ticībā un kāpēc viņi konkrētās situācijās rīkojušies tā un ne citādi?

Jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem tika veikta lu­terāņu mācītāju numeroloģiskā analīze un konsta­tēts, ka mācītāju aicinājumam netipiski liela daļa (35%) mācību apgūst saistībā ar naudu un resursiem. Tie­sa, tas ir tikai viens secinājums, kas izriet no pētījuma. Analizēt Aglonas nosaukumu un veidot atsevišķu katoļu garīdznieku portretus «Praktiskajai Astroloģijai» palīdzēja sertificēta numeroloģe Ineta Ventniece.

Par 21. gadsimtu

«Jāsāk ar gadsimta raksturoju­mu,» analīzi iesāk numeroloģe. «Šis gadsimts nav saistīts ar aprēķinu un pieturēšanos pie striktām normām, bet balstīts uz izjūtām un ezotēriku. Tā dēvētās smalkās enerģijas gūst virsroku, un tas arī baznīcai liek kļūt liberālākai, iet pie cilvēkiem, nevis būt atsvešinātai, attālinātai. Uzsvars tiek likts uz dvēseli un izjūtām.»

Aglona – īpaša vieta

Var teikt, ka Aglona īsā laika pos­mā ir atdzimusi par Latvijas nozīmī­gāko katoļu garīgo centru un pasaules mēroga svētvietu. Kad 1980. gadā Latvijas katoļi atzīmēja Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra «Basilica Minoris» jeb Mazās bazilikas goda titulu. 1989. gadā, pirmo reizi pēc 50 gadiem, no Rī­gas uz Aglonu devās svētceļnieki, kuri visu ceļu nogāja kā­jām. Togad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņem­šanas svētkos pirmo reizi pēc daudziem gadiem svētku procesija tika rīkota ārpus baznīcas žoga, bet dārzā pirmo reizi notika dievkalpojums latviešu valodā.

Aglonas vēsture datējama ar 13. gadsimtu un saistā­ma ar Lietuvas karaļa Mindauga vārdu, bet daudz tuvāk mūsdienām – 17. gadsimta beigās – Aglonā tika izveidots klosteris, skola un dievnams. Tāds ir aizsākums, kam se­kojuši daudzi un dažādi notikumi, bet dievnams tādā vai citādā veidolā Aglonā pastāvēja. Arī vēlāk, kad sākās re­presijas pret katoļu garīgajiem ordeņiem, Aglonas klos­teris bija vienīgais no astoņiem citiem, kuru neslēdza. «Aglona ir vieta ar ārkārtīgi spēcīgu enerģiju, tieši ar ener­ģētiku tā arī «paņem». Tā ir vieta, kas māk piesaistīt un pievilkt, un tur cilvēki tiešām var piedzīvot atklāsmes. Cil­vēkiem šeit uznāk vēlme izrunāties, tātad vieta ir arī psiho­loģiski iedarbīga. Grēksūdzes taču tur notiek! Aglonai pie­mīt zināma misticisma deva, Latvijā tādu vietu nav daudz. Tāpēc var teikt, ka Aglonas baznīca ir uzbūvēta veiksmīgi izvēlētā vietā,» numeroloģiski izanalizējusi vietvārdu, saka Ineta Ventniece.

Nedaudz par luterāņu mācītāju «kodu»

Pirms pievērsties katoļu garīdznieku numeroloģiska- jam portretējumam, lasītāji jāiepazīstina ar Latvijas Nume- rologu biedrībā tapušo numeroloģisko pētījumu «Latvijas luterāņu mācītāji numerologa skatījumā». Konspektīvais izklāsts ļaus saprast, kādā veidā ir analizēti mācītāju dati un kāda informācija no tiem izlobīta.

Luterāņu mācītāju pētījumu nu jau sertificēta nume­roloģe Jana Dīriņa uzsāka ar mērķi izveidot «vidējā» Latvijas luterāņu mācītāja nume­roloģisko portretu, analizējot publiski pie­ejamus 197 Latvijas Evaņģēliski luteris- g kās baznīcas mācītāju datus. Tika vērtēta I viņu iedzimtā mērķtiecība, stabilitā­te, empātijas spējas, piemērotība fiziskam vai garīgam darbam, ideālisms un garīgā tiecība. Jana Dīriņa konsta­tējusi, ka Latvijas luterāņu mācītāji lielākoties (58%) ir ideālistiski no­skaņoti humānisti, sociāli orientēti, no dabas apveltīti ar gudrību, labu atmiņu un loģisku prātu. Vairāk nekā puse (54%) ir «praktiķi» – cilvēki, kas nonākuši baznīcā, meklējot savu in­dividuālo, nestandarta ceļu dzīvē, lai savus garīgos meklējumus pārvērstu taustāmā matērijā. Viņu sūtība ir no­dibināt kārtību, ietērpt savas idejas un plānus konkrētā formā, radot stabilu pamatu nākotnei. Viņiem ir svarīgi iz­paust sevi caur vārdu, komunikāciju ar līdzīgi domājošiem, cieņa, stāvoklis sabiedrībā, atzinība un arī materiāls gandarījums.

Tomēr mācītāju aicinājumam ne­tipiski liela daļa (35%) dzīves mācību apgūst saistībā ar naudu un resur­siem. «Ceru, ka tas notiek pēc aug­stākās attīstības raudzes, caur askēzi, atteikšanos no laicīgiem labumiem iepretī draudzes vajadzībām, nevis vēlmi nodrošināt per­sonisko pašlabumu un dzīves kvalitāti,» pētījuma datus komentē sertificēts numerologs Kristaps Baņķis. «Iepa­zīstoties ar pētījuma aprēķiniem, man kā numerologam tapa skaidrs, ka luterāņu baznīcā naudas problēmas nav nejaušība, jo lielākā daļa mācītāju numeroloģisko matricu «sirgst» ar patukšām naudas stabilitātes rūtīm. Tātad nav prasmju piesaistīt resursus, toties ir liela vēlme pēc stabi­litātes, kuras, kā likums, ir pamaz. Kamēr nenomainīsies izpētīto dvēseļu ganu paaudze, pārmaiņas labklājībā lu­terāņu draudzēs diemžēl ir nesasniedzams mērķis. Zīmī­gi, ka krasi atšķirīga situācija ir izlases kārtībā atlasītajos baznīcas virsvadītāju datos, kur manāma izteikti lielāka izmanība nekustamo īpašumu un naudas sarūpēšanas jau­tājumos. To arī apstiprina medijos lasāmās ziņas. Šajā ga­dījumā sanāk, ka augšas grib un var sakārtot baznīcas kasi, bet apakšas varbūt pat grib, bet neprot.»

Kardināls Jānis Pujats var ļoti patikt un var tikpat ļoti nepatikt. Viņš ir personība, kas nemainīs uzskatus, un tieši tas tīk vecā kaluma katoļticīga­jiem. Starp citu, Aglona kardinālam ir viņa karmiskā vieta, kur viņš jūtas kā zivs ūdenī.

Saskaņā ar numeroloģes analīzi Latvijas katoļu galva Zbigņevs Stankevičs nav tik konsekvents kā viņa priekštecis. Viņam ir grūti ilgstoši aizstāvēt vienu vie­dokli, viņš mēdz mainīt domas, vadoties pēc situācijas, jāpiebilst, ka arhibīskaps ir atklāti stāstījis gan par savu desmit gadu ilgušo ticības krīzi jaunībā, gan par aizraušanos ar jogu, meditāciju, hinduismu, budismu un cīņas mākslām.

Pāvesta Franciska dievišķā dzirksts

Katoļticība (un līdz ar to – garīdznieki) kā viens no kris­tīgās ticības virzieniem tiek uzskatīta par konservatīvāku un neelastīgāku, salīdzinot ar, piemēram, luterānismu. Tāpēc katoļticīgie uzsver, ka tieši tādai jābūt baznīcai, jo ticīgiem cil­vēkiem prognozējamība un nemainīgums ļauj justies stabili. Apkārtējā pasaulē viss mainās, un, jo īpaši krīzes gados, bijis grūti sameklēt atbalsta punktus laicīgajā dzīvē. Ja tā notiktu arī baznīcā, tad cilvēkam, tēlaini runājot, zem kājām zustu pilnīgi viss pamats.

Vai pāvests Francisks šos pamatus ir satricinājis vai arī mainījies līdzi laikam? Nomainot savu priekšteci, Romas ka­toļu baznīcas galva pāvests Francisks pārsteidza sabiedrību, pieņemot vēl neizmantotu pāvesta vārdu un ne tikai vārdos sludinot pieticību, bet to apliecinot arī darbos. Par negaidītu var uzskatīt viņa nepārprotami formulēto attieksmi pret ho­moseksuāļiem – ka problēma ir nevis šī orientācija, bet gan tās lobēšana, kā arī – grēks ir homoseksuālisma akts, nevis homoseksuāla orientācija. «Ja kāds ir gejs un no labas gribas meklē Dievu, kas gan es esmu, lai tiesātu?» sacījis pāvests. Un vēl viņš prot pajokot.

Ineta Ventniece šo personību raksturo kā taisnīgu cilvēku, kuram piemīt nosliece uz misticismu. Viņš savu darbu veic apzinīgi, un viņa ceļš uz mērķi ir kristālskaidrs, jo viņš ir ļoti pareizs cilvēks. Ja viņš, būdams Buenosairesas arhibīskaps, staigāja kājām, brauca ar sabiedrisko transportu vai lidoja ekonomiskajā klasē, tad ne tādēļ, lai izrādītos vai blefotu. Tāds viņš ir.«Bet kurā brīdī viņš kvalificējas kā garīgais līderis?» šau­bās numeroloģe. Tik tiešām, 2013. gadā Buenosairesas arhi­bīskapa Horhes Mario Bergoljo ievēlēšana par Romas katoļu baznīcas galvu daudziem bija pārsteigums. Jaunais pāvests ir garīgs cilvēks, ar dievišķo dzirksti jeb tiecību, tomēr tajā pašā laikā – arī cilvēks, kurš savu pozīciju izpauž caur reālām lietām, izjūtām un faktiem. «Videi ir ietekme viņa rīcībā. Vi­ņa stiprā pozīcija ir argumentācija un atbildības izjūta, spēja uzņemties grēkāža lomu. Viņam piemīt tendence sevi upurēt sabiedrības, reliģijas labā dzīves laikā,» saka numeroloģe. Bijušais un tagadējais Latvijā katoļu baznīcu ilgus gadus vadīja Jānis Pujats, ku­ru arhibīskapa amatā 2010. gadā nomainīja Zbigņevs Stan­kevičs, tāpēc jo interesantāk ir salīdzināt abus katoļu garīgos līderus.Numeroloģe Jāni Pujatu raksturo kā personību, kas runā tiešu valodu. «Viņā nav apmāna, viņš neko paklusām nefun- ktierē un neshēmo, bet reāli rīkojas. Jā, viņam trūkst diplo­mātijas spēju, un viņš to neslēpj – es tāds esmu. Šis cilvēks var vadīt lielas ļaužu grupas, var būt ļoti, ļoti spēcīgs līderis, tajā skaitā – garīgais, jo viņam piemītošais enerģijas daudzums to atļauj. Apveltīts ar milzīgu enerģiju, kas nodrošina ilgu mū­žu. Viņam piemīt zināms aristokrātisms. Bet vai viņam var ticēt kā garīgajam līderim? Šis cilvēks ir vairāk jauna dvēsele, kurai pašai dzīves laikā ir daudz jāmācās un jāpiedzīvo, jāiziet cauri dažādiem notikumiem, lai varētu vadīt citus, dot pado­mus un tālāk nodot savas zināšanas. Garīgajam līderim jābūt skolotājam, bet es redzu, ka cilvēks ir skolēns. Dzīves nogalē viņš var kļūt par skolotāju.»Cipari liecina, ka, izvēloties ar garīdzniecību nesaistītu ce­ļu, viņam pavērtos plašas iespējas. Jānis Pujats drīzāk ir šīs realitātes cilvēks. Numeroloģe teic, ka Aglona kardinālam Jā­nim Pujatam ir karmiska vieta, tur viņš jūtas kā zivs ūdenī.Zbigņeva Stankeviča trumpis ir psihologa spējas un neor­dināra pieeja, nevis garīgā tiecība. Atbilstoši numeroloģiskai matricai viņš spēj veiksmīgi izlīst caur adatas aci no ikvienas situācijas, adaptēties jebkuros apstākļos un atrast kopīgu va­lodu ar dažādām auditorijām. Viņš ir vitāls cilvēks, ar kuru citiem ir interesanti būt kopā. Jo īpaši sievietēm gribas ar arhibīskapu aprunāties. «Gaišs cilvēks un turklāt varētu būt veiksmīgs biznesmenis. Es viņam būtu ieteikusi studēt finan­ses un ekonomiku, bet ne reliģiju, jo ļoti būtisks dzīvē ir ma­teriālais pamats,» piebilst numeroloģe. Arhibīskaps Stankevičs var būt līderis, viņu uzklausa un klausa, ari viņam pašam līderība ir tīkama, jo patīk strādāt ar publiku. Arhibīskapam piemīt aktiera dotības. Viņa sasnie­gumi top ar darbu, sevis attīstību un izglītību, tomēr viņš nav pieredzējusi dvēsele, līdz ar to savu garīgā līdera vēstījumu varētu izteikt tad, kad būtu ieguvis lielāku pieredzi un brie­dumu. Jā, viņš spēj suģestēt, pārliecināt un komunicēt, bet jo nobriedušāks viņš kļūs, jo viedāks būs. Pašlaik vēl ejams skolēna ceļš, kas gan paredzēts visas dzīves garumā. Viņš ir nācis pasaulē, lai mācītos.«Matricā redzams, ka nav ģimenes cilvēks, viņa loma ir būt sabiedrībā un veltīt sevi cilvēkiem. Taču tad viņš nedrīkst blefot, jābūt patiesam un ir ļoti daudz jāinves­tē sevī, dvēselē, savā garīgajā pasaulē. Ja tā nenotiek, tad, iespējams, var nonākt konfrontācijā ar sevi, ar to, ko jūt. Jo viņš ir izjūtām bagāts cilvēks, ar dziļu uztveri, bet var pārdzīvot, sastopoties ar opozīciju. Viņa matricā saskatu lielu intuīcijas, mistikas un ezotērikas klātbūtni,» rakstu­ro Ineta Ventniece. Suitu priesteris Priesteris Andris Vasiļevskis «Praktisko Astroloģi­ju» ieinteresēja tāpēc, ka ir daudzpusīgs cilvēks. Viņam ir tekstilmākslinieka izglītība, viņš suitu sievām ierīko­jis darbnīciņu, kur aust brunčiem audumu. Un arī pats prot aust. Izmācījies par biškopi. Tagad kopā ar suitu vī­riem dzied ansamblī. «Gāju visos iespējamos pulciņos: keramikas, dziedāšanas, zīmēšanas, ādas apstrādes, arī ansamblī, kori, tautas un modernajās dejās. Mamma bi­ja bērnudārza audzinātāja, es palīdzēju apsveikumus ga­tavot, noformēt,» Andris Vasiļevskis stāstījis portālam www.suitunovads.lv. Šajā priesterī ir kaut kas tik patiess un nesavtīgs, ka viņš atgādina bērnu – labā nozīmē.Numeroloģe Andri Vasiļevski nodēvē par dieva dāvanu. Viņam piemīt garīgā tiecība, viņš ir patiesi ticīgs cilvēks. «Viņš ir gaišs, Dieva cilvēks un tuvs reliģijai. Viņam ir lī­dera dotības, viņš ir garīgs cilvēks, arī tāpēc piemērots, lai tiktos ar citiem un sludinātu, paustu savu pārliecību par reliģiju. Ļoti radošs, talantīgs, vispusīgs un foršs cilvēks. Viņam notic, jo viņš ir patiess,» stāsta Ineta Ventniece. Starp citu, Andris Vasiļevskis intervijā sacījis, ka Liepājā sācis strādāt svētdienas skolā, kur viņu uzaicināja bīskaps Vilhelms Lapelis. Bīskaps kļūst par mūku Vilhelms Lapelis bija Liepājas diecēzes bīskaps un 2012. gada vasarā atkāpās no amata. Sabiedrībai šī ziņa nāca kā zi­bens spēriens no debesīm. Turpmākās ziņas ir skopas. Vil­helms Lapelis izteicis vēlēšanos pildīt mūka pienākumus un, cik zināms, aizvien atrodas klosterī Polijā. Numeroloģe ar nožēlu teic, ka šis cilvēks, kurš bija ļoti pie­mērots reliģiskā līdera darbam, atstājis vadošu amatu baznī­cā. Ja būtu palicis amatā, būtu gaidāmi ļoti labi panākumi.Viņš nemēdz pārstāstīt nepārbaudītu informāciju, un viņam piemīt ass, analītisks prāts. Viņš ir harismātisks un taisnīgs cilvēks. «Katoļu priesterim, kurš pauž pārliecību no kanceles, * ir jābūt vidutājam starp Dievu sabiedrību, starp politiku un mirstīgajiem. Viņš ir taisnības paudējs un vairāk pie­mērots reliģijai. Viņu var vērtēt kā ļoti dziļu cilvēku, kā dvēseles šķīstītāju, kurš nosaka, vai cilvēks rīkojas pareizi.Tāds kā taisnības spriedējs, kā vidutājs viņš ir. Viņš ir cil­vēks ar ārkārtīgi augstu atbildības izjūtu pret to, ko dara. Tāpēc ir gatavs uzņemties vainu un atbildību, pat grēkāža lomu reliģijas labad,» saka numeroloģe.Nedz katoļu baznīca, nedz Vilhelms Lapelis nav sīki ko­mentējuši viņa lēmumu. Var izteikt pieņēmumu, ka toreizē­jā bīskapa augstā atbildības izjūta lika viņam tā rīkoties, jo pirms tam aizdomās par pedofiliju bija apcietināts luterāņu Daugavpils diecēzes vikārs Agris Pāvils Lēvalds, kurš iepriekš kalpoja katoļu baznīcā. Vilhelms Lapelis viņu pazina no stu­diju gadiem, un tieši biskaps bija tas, kurš par pedofiliju vēlāk tiesātajam mācītājam piedāvāja atstāt garīdznieka kārtu par ilgstoši veiktiem pārkāpumiem. Tiesa, pēc Lapeļa teiktā, vi­ņam nav bijis aizdomu par krimināliem noziegumiem pret bērniem. Savukārt toreizējais Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats sarunā ar ziņu aģentūru LĒTA stāstī­jis, ka Vilhelmam Lapelim jau pirms pāris gadiem esot biju­šas aizdomas par Lēvalda homoseksuālismu.Tāds, lūk, bija fons, kad Liepājas diecēzes bīskaps pieņē­ma lēmumu atkāpties no amata. «Enerģētiski Polija viņam der labāk nekā Latvija. Viņa izšķiršanās par labu klosterim liecina par to, ka šo cilvēku gan nedrīkst apvainot bez vai­nas, jo tādās situācijās viņš glābiņu meklēs citur, gan to, ka viņš par savu pārliecību ies līdz galam. Viņa stiprā pozīcija ir argumentācija un atbildība, viņš ir ne tikai teorētiķis, bet arī praktiķis. Ja ko pateica, tad izdarīs,» secina «Praktiskās As­troloģijas» eksperte.®

Praktiskā Astroloģija 2014 Nr. 8

29 Janvāris, 2016

Twitter

Instagram

otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 34
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 17
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 18
  • 0
trešdien, Jūlijs 25th, 2018 at 1:57pm
  • 19
  • 0
otrdien, Marts 13th, 2018 at 10:43am
  • 8
  • 0
pirmdien, Decembris 11th, 2017 at 4:54pm
  • 11
  • 0
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs