Setup Menus in Admin Panel

Kreisā puslode, mierā! Īpaša radoša metode smadzeņu labās puslodes attīstībai. Intas Zaļkalnas raksts žurnālam “36.6C”

Kreisā puslode, mierā! Īpaša radoša metode smadzeņu labās puslodes attīstībai. Izmēģinām!

Droši vien daudzi ir sapņojuši, cik labi būtu, ja varētu skaisti zīmēt, gleznot, prast izpausties krāsās un formās. Taču ko tur daudz – sak, ja daba nav devusi, nevajag skriet ar pieri sienā. Tomēr, izrādās, ir iespējams uzšķilt sevī radošuma dzirksti un kļūt par mākslinieku vienas dienas laikā.

Lai to pārbaudītu un piedzīvotu, jāpiedalās mākslinieces Intas Zaļkalnas vadītajā nodarbībā. Viņa ir ne tikai grafiķe un scenogrāfe, bet arī sertificēta savdabīgās metodes – to dēvē par smadzeņu labās puslodes zīmēšanu – pasniedzēja. Nodarbību uz savas ādas izbauda pirtniece Līga Āboliņa un biroja vadītāja Baiba Pitkēviča.

Kreisā puslode, mierā!

Neparasto metodi, kas palīdz attīstīt cilvēka radošumu, Inta Zaļkalna izveidojusi pati, strādājot gan kā māksliniece, gan kā pasniedzēja radošuma aktivizēšanā un enerģētikas līdzsvarošanā. Papildinājusi zināšanas arī Maskavas Kreativitātes skolā pie mākslinieka un psihologa Pāvela Sivkova. Taču ideja radās jau pagājušā gadsimta 70. gados. Metodiku, kā aktivizēt smadzeņu labo puslodi, pirmā izstrādāja amerikāņu mākslas pasniedzēja un pētniece Betija Edvardsa.

Kā zināms, smadzeņu kreisā puslode rosās jomā, ar ko pārsvarā dzīvojam – rēķinām, plānojam, loģiski izdomājam, savukārt labā ir saistīta ar intuīciju, radošumu, pozitīvo enerģiju. Tā ir citāda domāšana, kas jebkurā situācijā spēj rast svaigu atrisinājumu, odziņu. Zinātnieki konstatējuši, ka smadzeņu labo puslodi visvieglāk un ātrāk var aktivizēt ar mākslas starpniecību. Taču šeit nederēs akadēmiskās metodes, zināšanas par kompozīciju vai proporcijām. Lai attīstītu radošumu, viss mācītais uz brīdi jāaizmirst.

Radošo spēju iedarbināšanas metode, izmantojot zīmēšanu, patiesībā ir ļoti sena. Neapzinātā līmenī cilvēks to liek lietā brīžos, kad kreisajai puslodei kļūst neinteresanti vai nogurdinoši. Piemē-ram, monotonā sapulcē vai intensīvā domāšanas procesā roka neapzināti sāk zīmēt, vilkt uz papīra ķeburus vai puķītes. Tādā veidā darbojas smadzeņu labā puslode. Izrādās, šīs spējas iespējams apzināti trenēt, iemācīties ieslēgt vienu vai otru smadzeņu puslodi atbilstīgi tābrīža nepieciešamībai.

Metodes pamatā ir pozitīvās, priecīgās un iedvesmojošās emocijas, kas spēcīgi aktivizē radošumu, līdz ar to notiek atveseļošanās visās personībai svarīgās jomās, ieskaitot fizisko veselību.

Sešas stundas lidojumā

“Šāda nodarbība ir pirmais impulss, lai justu, kā ir būt radošam. Sešu stundu laikā ikviens aizmirst par savām problēmām. Galvenais nav iemācīties gleznot, bet gan just un vērot sevi, baudīt procesu,” skaidro Inta Zaļkalna.

Radošuma spēju attīstības pamatā ir atdarināšanas metode, kas apvienota ar pasniedzēja sniegto informāciju vieglā un nepiespiestā veidā, skanot iedvesmojošai mūzikai.

Svešā vietā atnākot, vairākums sākumā sēž kā sastinguši. Pasniedzēja iesaka vispirms palūkoties uz cilvēkiem, kuri sēž blakus, iepazīties. Seko nepiespiesta saziņa. Tā jau pirms gleznošanas tiek nemanāmi likvidēta atsvešinātība, cilvēki pamazām tiek ievesti labās puslodes režīmā.

Uzreiz vienojas, ka skanēs dažāda mūzika – gan skaļa, gan klusa. Ar mūziku un visu pārējo tiek radīta vide, kas mudina aizmirst, ka esi solīds priekšnieks, tehniski tendēts ļautiņš, centīgs biroja darbinieks vai pārstrādājusies ģimenes mamma.

“Rādu, un visi dara līdzi. Katra replika ir ar konkrētu nolūku, lai palīdzētu pavērt robežas.

Vispirms ir gruntēšana – piespraužam lapu pie otras lapas un tad gruntējam. Bet lapai taču ir robežas, kā darīt, lai nenosmērētu apakšējo papīru?! Kādā virzienā krāsot?! Ne viena vien dāma sākumā šausminās, ka rokas nosmērējas ar krāsu, taču drīz vien tas nešķiet svarīgi,” uzsver Inta.

Tad visi ņem otas un uzzīmē pirmo darbu. Tas ir sākuma punkts. Pašās beigās salīdzina, kāds bija pirmais zīmējums un ko spēj beigās. Tā gan ir vienīgā reize nodarbības laikā, kad salīdzina, pārējā laikā nekas netiek vērtēts. Tikai skatās, bauda, izjūt pozitīvas emocijas.

Daudziem jau kopš bērnības ir mūždien aizrādīts: nesapņo, nolaidies uz zemes, dari racionāli. Taču šajā nodarbībā tiek apzināti ignorēts atmiņā iesēdies viedoklis, kā būtu jāizskatās, piemēram, jūrai vai kalniem, ir brīva vaļa radošajai iztēlei.

Nojauc barjeras

“Pamazām visi tiek ievesti smadzeņu labās puslodes režīmā, zūd barjera es nevaru, neprotu un aizspriedumi, kas ierobežo izpausmi krāsās un zīmējumā. Cilvēks iznāk no paša uzlikto iespēju robežām. Apgūst, ar ko atšķiras skatīšanās un ieraudzīšana, ievērošana un ko tas nozīmē radošuma attīstīšanā. Drīz vien telpā var just enerģiju – visi apklusuši, visi rada.

Ikviens sāk vairāk ieklausīties sevī un saprot, cik labi ir ļauties darīt tā, kā sirds liek. Vēro sevi, pamana, kā mainās garastāvoklis un pašsajūta, skatiens uz pasauli. Tas ir dziedinošs process. Nodarbības laikā notiek arī meditācijas, kas palīdz pārraut rāmjus un robežas. Aizver acis un bauda ar visu ķermeni, visām čakrām to, ko uzzīmējis,” stāsta Inta Zaļkalna.

Kad Inta piedalījās Pāvela Sivkova no-darbībās Maska-vā, reiz kāda sieviete uz nodarbību atvedusi arī savu vīru. Viņš bijis armijas cilvēks, jau sejā redzams, ko domā par notiekošo. Vai tādu arī varēs mainīt? Pēc pusstundas, kad citi jau atbrīvojušies un iegājuši jaunās emocijās, viņš joprojām palicis it kā sastindzis, lai gan turējis rokās otu un kaut ko švīkājis. Taču sejas vaibsti pamazām atslābuši, parādījusies interese un dažbrīd pat smaida atblāzma. Pēc sešām nodarbības stundām militāro kungu nevarēja pazīt – viņš smaidīja, jokoja, priecājās par visu, ko izdevās uzgleznot.

Ja sešas stundas pēc kārtas ir saņemts pozitīvs lādiņš, mīlestības un labvēlības enerģija, tas dziedina. Pārmaiņas patiesi notiek. Pats saprot, cik radošs var būt, un atskārst, ka jebkuras problēmas iespējams pārveidot par kaut ko fantastisku.

Māksliniece stāsta, ka viņai reizēm pat asaras saskrien acīs, redzot, kā cilvēks mainās. Pēc nodarbības ir kļuvis daudz spēcīgāks, pārliecinātāks par sevi. Skatās savā darbā un netic, ka pats to radījis. Turklāt labums ir visai dzīvei, jo radošums nav tikai spēja domāt ārpus kastītes, tas ir dzīvesveids.

Kam noder:

  • Ja vēlas gūt radošu iedvesmu jebkurā dzīves situācijā.
  • Ja ir sapnis iemācīties zīmēt.
  • Arī profesionālam māksliniekam, dizaineram vai citas radošas nozares pārstāvim, jo nereti arī radošu profesiju pārstāvjiem iestājas rutīna.
  • Radošums nepieciešams arī attiecībās, lai nerastos apnikums.

Krāsas aizslauka visas bažas

“Mācos atslēgt savu diktatoru, komandējošo prātu. Nedomāt, ka kalns var būt tikai pelēks, zāle zaļa vai debesis zilas. Ļauties radošumam un sajūtām, kā es to redzu,” saka Baiba Pitkēviča, kura strādā organizatoriskā un nopietnā darbā, vada būvniecības biroju.

“Skolā zīmēšanas stundas man ļoti nepatika. Skolotāja uzskatīja, ka man nesanāk un nepadodas. Mamma vienmēr palīdzēja, lai es varētu dabūt labu atzīmi.

Uz neparasto nodarbību devos kopā ar vīru. Protams, neticēju, ka man kaut kas izdosies, diez vai kļūšu par mākslinieci sešās stundās.

Vispirms Inta lika uzzīmēt, ko pats vēlies. Izveidoju krāsainu mandalu, man tā šķita ļoti skaista. Pēc tam viņa teica: tā jūs vairs nezīmēsiet!

Sākām ļauties radošumam. Nogruntējām lapu, nožāvējām, tad ķērāmies pie krāsām un zīmējām koku. Skolā mācīja uzvilkt stumbru, piezīmēt lapas, kokam jābūt brūnam, lapām – zaļām, citādi nav pareizi. Bet te izvēlies, kādu krāsu gribi, koks var būt arī lillā, ja tā šķiet labi. Var pat apgriezt lapu otrādi, ja tā tobrīd gribas. Beigās biju pārsteigta, kā man sanāca. Visi gan savus darbus kritizēja, vienīgi kāda sieviete lepni teica, ka viņas darbs ir vissmukākais.

Man iznāca arī interesants skats ar kalniem. Vispirms ieslēdzās pareizums – kalnam jābūt pelēkam, bet tad klāju, kādas krāsas vien jutu. Nekad neienāktu prātā, ka kalni var būt tādi. Ūdenī atspoguļojās debesis, un man tās bija brūni zaļas.

Intas mācītās tehnikas ir pilnīgi citādas, ļoti interesantas. Nodarbībā tiek ietverta arī darba enerģētiskā jušana. Gribi zīmējumam pielikt roku, bet nevari, jo sajūta, it kā pretī atrastos telpas siena. Līdzīgi kā divi magnēti atgrūžas viens no otra.

Kad esi bērns, visas maņas, radošums ir vaļā, bet vecāki un skolotāji sāk bikstīt – kā tu zīmē, tādā krāsā nevar būt! Pamazām viss aiziet ciet, un pēc tam dzīvē rodas problēmas. Ja dari tikai ar prātu, ar to, kas iemācīts, radošums snauž, nevar dabiski plūst. Man tā bija problēma. Es tikai tagad sāku atvērties. Radošums aizslauka visas bažas, vai es pareizi daru, vai tik nepārkrāsošu pāri līnijai. Kāds cits ierauga manu zīmējumu – jā, tu vari, bet man noteikti nesanāktu… Tad saku – aizej, pamēģini.

Katrs atrod savu veidu, kā relaksēties: viens meditē, skatoties jūrā, cits brauc ar divriteni vai mežā lasa ogas. Izpaust sevi krāsās ir viens no efektīvākajiem veidiem. Esi tik uzlādēta un vari izlikt visu enerģiju uz lapas. Var zīmēt un atbrīvoties no negatīvām emocijām, bet var to darīt ar pozitīvām emocijām. Mums bija jābrauc ciemos pie kādas ģimenes. Gleznojumā ietvēru visas labās domas, ieliku rāmī un uzdāvināju. Viņi ienesa gleznu istabā, nolika uz galda un priecājās. Uzreiz juta enerģētiku, ko biju likusi uz papīra.

Nesen man radās ideja – šo metodi varētu izmantot rehabilitācijā, vadīt radošas nodarbības, piemēram, sociālajā namā, pansionātā. Tas šo cilvēku ikdienu padarītu krāsaināku, palīdzētu dziedināt. Dzīvoju Baldonē, kur arī ir sociālās aprūpes centrs. Bieži esmu redzējusi, kā viņi sēž pie loga un skatās, jo nav ko citu darīt.

Zīmēt jau nav jāmāk – ņem tikai košas krāsas un triep. Reiz man izdevās brīnišķīgi mākoņi. Tagad katru dienu skatos mākoņos, cik tie īpaši, neparasti, gluži kā 3D formātā. Agrāk to neievēroju.”

Beidzot jutu pilnīgu brīvību

“Ejot uz nodarbību, nedomāju, ka man kaut kas sanāks. Kā gan iespējams iemācīties zīmēt dienas laikā?!” atzīstas pirtniece un masiere Līga Āboliņa.

“Nekad nebiju ne gleznojusi, ne zīmējusi. Skolas laikā šajā priekšmetā īsti labi nevedās, turklāt vienmēr jau skolotāja pateica priekšā, kur kāda līnija jāvelk un kāda krāsa jāizvēlas. Biju šajā jomā visai sasaistīta, lai gan vienmēr ir patikušas krāsas.

Ieinteresēja ideja – mākslinieks dienas laikā?! Gribēju pārbaudīt, kā šī metode darbojas, kā notiek radošuma attīstīšana. Rezultāts pārsteidza.

Nodarbības sākumā izdalīja guaša krāsas, otas, dažādu izmēru papīrus. Sēdēju un domāju, kas ar to visu būs jādara. Skanēja mūzika, un viss sākās.

Inta Zaļkalna stāstīja un kaut ko rādīja priekšā, bet vairāk deva mājienus. Sākumā – tehniskus knifiņus, ko vajadzētu darīt. Tad iekustināja emocionāli, enerģētiski, radoši un ļāva rīkoties.

Uzliec ar otu trīs krāsu pleķīšus, tad ņem balto krāsu un mālē pāri, kā patīk, kā sirds kāro. Tad skaties, kādi krāsu salikumi, toņi radušies, kā viss saspēlējas. Tā uzgleznojām daudzas lapas fonam. Izrādījās, ikvienam iznāk ļoti skaisti. Skatījāmies cits uz citu un brīnījāmies.

Kad foni bija nožuvuši, sākām likt knifiņus, veidot jūru vai pludmali. Pilnīga brīvība, dari, kā gribi! Ļaujies sajūtām, liec domas, emocijas uz papīra. Gribi – ķēpājies ar rokām, gribi – uzmālē kaut ko uz blakussēdošā papīra, ļauj, lai viņš tev kaut ko uzzīmē. Ir brīnišķīga sajūta, ka neviens nesaka, kā darīt, neaizrāda, kā būtu pareizi. Tas atbrīvo vēl vairāk.

Interesanti, ka Inta neļāva mazgāt otiņas, tikai mazliet noslaucīt lupatā. Skolā gan vienmēr piekodināja tīri izmazgāt. Man patika uzdrošināties darīt pret noteikumiem, turklāt tas radīja ļoti interesantus krāsu efektus.

Ir prātam neaptverami, kā cilvēks, kurš nemāk rīkoties ar krāsām, rada kaut ko tik skaistu, harmonisku, krāsās saskanīgu! Jauki vērot, kā cilvēki, kuri sākumā netic, ka viņos vispār ir kaut kas radošs, ierauga savu darbu un ir pārsteigti – es to radīju?! Atdzīvojas sejas, sāk smaidīt.

Kad parādīju savus darbus mammai, viņa uzreiz teica: šo gleznu gribu rāmī un sev pie gultas!

Es sevi nesaucu par mākslinieci, bet gribu to turpināt, jo gūstu pozitīvas sajūtas. Ja satraukts prāts, sabangojušas emocijas, izlieku visu uz papīra, nomierinos.

Gribu ne tikai uztaisīt smuku darbiņu, bet arī atrisināt kādu samilzušu jautājumu. Izlieku to krāsās uz papīra un ieraugu, ko esmu jutusi. Kreisā smadzeņu puslode lai pastāv mierā un ļauj visu izdarīt radošajai. Ja noņem rāmjus, atnāk atbilde, kādu vispār neiedomātos. Par tādu atbildi racionālā domāšana droši vien teiktu: nē, tā nedrīkst, nav pieņemts… Jo vairāk to darīju, praktizēju, jo vieglāk viss notika.

Savus gleznojumus esmu dāvinājusi, arī izmantojusi, radot cita veida darbus, piemēram, gatavojot apsveikuma kartītes vai iesaiņojot dāvanas. No gleznotajiem foniem var izgriezt aplīšus un veidot interjera dekorus. Radošums ir bezgalīgs.

Bet galvenais – saprotu, ka varu un drīkstu darīt tā, kā pašai gribas. Tā ir brīnišķīga sajūta, ko šādā veidā iepriekš nebiju izbaudījusi.”

Konsultante INTA ZAĻKALNA, profesionāla māksliniece, scenogrāfe, sertificēta ekstrasense, radošuma attīstības procesu vadītāja.

Publicētā materiāla avots – http://veselam.la.lv/2016/10/30/viena-diena-klut-par-makslinieku/4/

31 Oktobris, 2016

Twitter

Instagram

otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 34
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 17
  • 0
otrdien, Novembris 6th, 2018 at 4:13pm
  • 18
  • 0
trešdien, Jūlijs 25th, 2018 at 1:57pm
  • 19
  • 0
otrdien, Marts 13th, 2018 at 10:43am
  • 8
  • 0
pirmdien, Decembris 11th, 2017 at 4:54pm
  • 11
  • 0
© Jauno psiholoģiju centrs | Izstrādāja gudramajaslapa.lv
Jauno psiholoģiju centrs