Loading Events

PIETEIKUMS

Izvēlaties vietu skaitu.
Bezmaksas ievadnodarbība kursam MEDIATORU APMĀCĪBAS 07.01.2021.
0.00
ATZĪMĒJIET DALĪBNIEKU SKAITU

Nāc un iepazīsties ar pasniedzēju VIKTORIJU PORTERI un kursa programmu bezmaksas ievadnodarbībā kursam

Mediatoru apmācības pamatkurss

Mediācijas prasmju un kompetenču pilnveide

KAD? ceturtdien, 7. janvārī pl.18:00-20:00.

ILGUMS: 1 vakars.

KURSS:  1x mēnesī sestdienā un svētdienā no 16. un 17. janvāra pl.10:00-18:00. Plašāka informācija un pieteikšanās spiežot ŠEIT!

BEZMAKSAS IEVADNODARBĪBĀ:

  • Iepazīšanās ar kursa pasniedzēju;
  • Iepazīšanās ar kursa programmu un procesu;
  • Atbildes uz Jums interesējošiem jautājumiem par kursu.

Mediācija ir inovatīva intelektuāla sarunu vešanas un konfliktu risināšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir zinātniskas metodes, paņēmienu kompleksi un procedūras, vidutāja vadībā.

Mediācija ir jauna cilvēku savstarpējo attiecību veidošanas filozofija un jauna uzvedība konfliktu situācijās, kas saistīta ar cilvēka uztveri kā sabiedrības autonomo vienību kā personību, kurai ir tiesības izvēlēties savu rīcību un nest par to atbildību.

Mediācijas sociālais mērķis ir atgriezt cilvēcei komunikācijas un attiecību vērtību.

Mediācija ir balstīta apzinātībā un beznosacījumu mīlestībā un tā pilnībā īsteno jaunās Ūdensvīra ēras iezīmi: personības garīgā izaugsme, labestības un harmonijas veidošana sevī un ap sevi. Ūdensvīra laikmets prasa no cilvēka atbildību par saviem vārdiem, domām, emocijām un rīcību un tā vadmotīvs ir Apzinātība un Sapratne.

Mediācijas procedūras ārējais apraksts ir vienkāršs:

  • iepazīšanās ar pusēm un pušu iepazīstināšana ar mediācijas būtību, mediatora lomu, sarunu noteikumu izstrāde,
  • tad puses izklāsta savas pozīcijas konfliktā un savu redzējumu, kā to noregulēt,
  • tad sākas interesantākā un svarīgākā darba fāze, pirmkārt, pašiem mediantiem un arī mediatoram, kad tiek meklētas pušu patiesās vajadzības un intereses, kas tika aizskartas un kāpēc tieši konflikts ir radies. Šis ir brīdis, kad patiesība tiek ieraudzīta,
  • tad var meklēt variantus konflikta risinājumam un
  • tad, ja nepieciešams, vienošanos noformē līguma formā.

Parasti tāda vienošanās tiek pildīta brīvprātīgi, bet ja ne, tad atkarībā no tā, kā tā ir noformēta, ir iespējama piespiedu izpilde.

Mediācijas pamatprincipi ir brīvprātība un sadarbība, konfidencialitāte, mediatora neitralitāte un objektivitāte.

Neskatoties uz ārējo tehnisko vienkāršību – Mediācijas maģija notiek caur mediatoru un viņa sarežģītu, intensīvu intelektuālo darbu konfliktējošo pušu efektīvas, konstruktīvas komunikācijas organizēšanai.

Mediācijas metodes un paņēmieni ietver konflikta menedžmenta elementus, efektīvu sarunu vešanas paņēmienu, grupu dinamiku, komunikatīvo un uzvedības treniņu, problemātiski orientēto sistēmisko terapiju, klienta centrēto terapiju, fasilitāciju, moderāciju un koučingu, kas speciāli pielāgota mediācijas procedūrai.

Mediācija kā konfliktu un domstarpību risināšanas veids ir starpdisciplinārā un poli-disciplinārā zināšanu joma, kas iekļauj sevī: jurisprudenci, psiholoģiju, socioloģiju, filozofiju, politoloģiju, antropoloģiju, fenomenoloģiju, konfliktoloģiju, semiotiku, aksioloģiju ( mācība par vērtībām un to būtību), vadības teorija, uzvedības ekonomika, neirozinātni, uzvedības koordinācija sarežģītu uzdevumu risināšanā, lēmumu pieņemšanā.

Īsumā

Jurisprudence – fakti un normas

Psiholoģija – attiecības un emocijas

Mediācija viss kopā un tik daudz, lai meklētu risinājumu un tā bāzējās konfliktoloģijā, komunikācijā, psiholoģijā, humānismā un apzinātībā.

Piedāvātajam Mediācijas kursam ir kompleksa raksturs, kurā tiek mācītas teorētiskās un praktiskās zināšanas, lai veidotu mediatora kompetenci, tostarp komunikatīvās, konfliktoloģiskās, pārrunu, mediatīvi- tehnoloģiskās, psiholoģiskās prasmes.

Pie tam mācības ir sadalītas divos etapos- 140 stundas, lai varētu iegūt klasiskās mediācijas pamatzināšanas un sākt praktizēt mediāciju kā pamatnodarbošanos vai integrēt to savā ikdienā un profesionālajā sfērā un ja ir velme iekļūt sertificēto mediatoru sarakstā, tad kārtot valsts eksāmenu, sertificētā mediatora statusa iegūšanai saskaņā ar Mediācijas likumu un MK noteikumiem un papildus 140 stundas ar padziļināto zināšanu lekcijām, kur izvērstāk tiek izskatītas saņemtās pamatzināšanas un padziļināti var iegūt specializāciju dažādos mediācijas modeļos, kā naratīvā, provakatīvā, eko-sistēmiskā ( ģimenes mediacijas, organizāciju mediācija), taisnīguma- atjaunojošā, skolu ( vienaudžu) mediācija, komercmediācija, kā arī papildus iegūt atestācijai nepieciešamos punktus. MK noteikumi paredz, ka atkārtotai sertifikāta saņemšanai piecu gadu laikā līdztekus praksei ir jāiziet kvalifikācijas celšanas kursi 100 akadēmisko stundu apmērā.

Apgūstamās tehnoloģijas ne tikai palīdz saprast konfliktu būtību un saskaņot pretrunas, iegūt jaunu specialitāti un profesiju, bet arī pilnveidot pašu cilvēku un pirmām kārtām tas skar pašu mediatoru. Pēc savas pieredzes un pēc daudzo kursantu atsauksmēm, beidzot šādus kursus tie ir apguvuši gan mediācijas prasmes, gan arī izgājuši personīgo izaugsmes treniņu, ieguvuši jaunu skatījumu uz attiecībām, konfliktu un dialogu, dialoģiskām attiecībām.

Mediators ir palīdzošā profesija. Lai būtu iespējams atbalstīt un palīdzēt mediācijas dalībniekiem ieraudzīt konfliktā objektīvu interešu pretrunu (nesaistītus ar “taisnīgiem” prasījumiem), konstruktīvi izvērtēt konflikta risināšanas variantus un veicināt pārliecību, ka konflikts ir nevis attiecību izbeigšanās, bet gan brīdis, kad tās prasa uz nākotni orientēto pilnveidi.

Komunikāciju nav iespējams iemācīties pēc grāmatām, to ir praktiski jāizmēģina un mūsu kursā tiek daudz laika veltīts praktiskām nodarbībām, lomu spēlēm.

Mācoties katrs iziet četras stadijas:

  • Neapzinātā nekompetence

katram ir priekšstats par to,  uzvesties konfliktā, atnākot uz treniņiem advokāti un tiesneši  un citi “lietpratēji” saka, ka viņi prot…Uzsākot mediatoru mācības mēs redzam, kādas kļūdas tiek parasti pieļautas:

 izdomāšana – klausīšanās vietā

 pagātnes izmeklēšana

 mēģinājums norādīt uz morāliem principiem, pieņemot, ka vainīgai personai būs kauns

– psiholoģiskās neitralitātes zudums

 pievienošanās cietušajiem no mediatora personiskās pieredzes savās attiecības

  • Apzināta nekompetence – es to nezinu un neprotu
  • Apzināta kompetence – saspringta savu jauno darbību kontrole
  • Neapzināta kompetence(meistara līmenis) – sistemātiskajos treniņos un atkārtošanā–tiek iegūta prasme un spēja veikt nepieciešamas darbības, nedomājot par teoriju, bet tikai par mediācijas radošo raksturu.

Mediācija ir situatīvi radoša, individuāls ir mediatora darbs ar pusēm, kas katrā gadījumā ņem vērā pušu attiecību savdabību, kā rezultātā iegūta vienas mediācijas procedūras dalībnieku pieredze, nevar automātiski piemērot analoģisku (līdzīgu) konfliktu noregulēšanai.

It īpaši, apgūstot jebkuru mediatora darbību algoritmu, jāatceras, ka, ja mediators darīs tieši tā, kā nosaka algoritms, viņš to jau darīs nepareizi (Jan Vacke).

Tajā pašā laikā mediācijas teorija sniedz mediatoram sadarbības principu kompleksu un konkrētus uzvedības noteikumus, kuru īstenošana ir aicināta nodrošināt rezultāta sasniegšanu pušu abpusēji izdevīgas vienošanās veidā.

Mediatora galvenais uzdevums nav lēmuma pieņemšana konfliktā iesaistīto pušu vietā, bet gan vadīt pušu komunikāciju ar mērķi, lai nodrošinātu pušu savstarpējo sapratni, izveidot atmosfēru, kas kalpotu konstruktīvām sarunām, mazinātu negatīvās emocijas ( jo emocijas aizver ausis), atjaunotu zaudēto komunikāciju starp pusēm, palīdzētu pusēm saprast savas pietiesās intereses, atbalstīt konflikta risināšanas varianta meklēšanā.

Galvenais mediatora instruments ir apzināts, līdzsvarots, objektīvs stāvoklis informācijas nodošanai no vienas puses otrai, lai rastos izpratne par situāciju un katras puses pozīcijām, interesēm, bailēm, aizspriedumiem, gaidām un piedāvājumiem no otrās puses.

Mediācija atšķiras no piemērojamās samierināšanas procedūras, kas bāzējās uz pušu pārliecināšanas par ieņemtās pozīcijas nepamatotību, nepieciešamību piedot aizvainojumus, piekāpties, ievērot morāles normas, kas neprasa no samierinātāja īpašas komunikācijas un dialoga vešanas prasmes. Mediators samierināšanas procedūru izmanto tikai kā vienu no iespējamiem mediācijas instrumentiem, lai mazinātu konflikta intensitāti un lai veicinātu kopīgās sarunas.

Mediācija patiecoties tās unikalitātei tiek uzskatīta par procedūru, kas var pilnībā izbeigt konfliktu, veicina pušu panāktā rezultāta pieņemšanu kā labvēlīgāko konflikta risinājumu un mediācijas procesu kā taisnīgu un virzītu uz visu konfliktā iesaistīto interesēm.

Mediacija ir konfliktu risināšanas veids, kur netiek samazināta pašvērtība, bet gan tā tiek atgūta, atjaunojot psiholoģiskos un intelektuālos resursus konflikta risinājuma meklēšanai un atbildības uzņemšanās.

Tāpēc klienti labāk izvēlas ģimenes mediāciju nevis ģimenes psihoterapiju, jo tajā nav jādomā par to, ka ģimene ir slima ( destruktīva) un ka ģimenes locekļi nav tikuši galā ar savām lomām un pienākumiem, tajā paša laikā ģimenes vēršanās uz mediāciju ir rādītājs viņu mūsdienīgai, humānai domāšanai, ka viņi ir stipri un spējīgi cilvēki atrisināt konfliktu paši.

Mediācija pamatmērķis ir Sociālais taisnīgums un optimāla problēmu risināšanas ceļa atrašana, kad ieguvējos ir abas konflikta puses, jo viņu patiesās vajadzības un intereses tiek sadzirdētas, saprasta un apmierinātas, tādā veidā atstājot un pilnveidojot starp pusēm attiecības.

Tiesas mērķis ir noteikt pagātni un pieņemt lēmumu par konflikta dalībnieku attiecībām, pie tam nav iespējams 100% prognozēt tiesneša subjektīvā lēmuma iznākumu, mediācijā lēmumu par vienošanās variantu un savām darbībā lemj paši medianti. Mediators nevērtē puses un nepasaka kā dzīvot, bet gan veido izzinošo, patieso dialogu, kurā rodas īstais, atbilstošs tagadnes situācijai risinājums.

L.Parkinsone – “klientiem ir tiesības nesaņemt konsultācijas un padomus, kurus tie nav prasījuši un kas tiem nav vajadzīgi”.

Mediatoram nav jārisina cilvēka iekšējo konfliktu, bet viņš ņem vērā tā negatīvo ietekmi darbā ar konfliktu.

Lai gan vienošanās panākšana ne visos mediācijas modeļos ir svarīga, tomēr orientēšanās uz vienošanos ir svarīga attiecību uzlabošanā vai atjaunošanā, un konflikta noregulēšanas panākšana ir mediācija atšķirības kritērijs.

Vienkārši sakot uz psiholoģisko konsultāciju cilvēki iet, lai izpētītu savu pagātni vai tagadni, saprastu sevi vai citu, atrastus cēloņu, tad pie mediatora, lai pieņemtu lēmumu. Lēmuma pieņemšana ir vadmotīvs mediācijas laikā atskatīties uz pagātni, apzināties tagadni, saprast sevi vai partneri, izzināt cēloņu un seku likumsakarības.

Nereti mediācija un psiholoģiska terapija notiek paralēli.

V.Porteres pilnveidots un papildināts tulkojums no О. Здрок «Медиация», 2018.

Intervija ar Viktoriju Porteri par Mediācijas apmācības kursu.

Intervija ar Viktoriju Porteri.